Ir sajūtas, ko vienkārši nevar neiepukstēt.
Pag. ned. akcionāri bija Londonas Nasdaq un prezentēja savu biznesa plānu nākamajiem trim gadiem. Piektdien pat līdz manim nonāca ziņa par potenciālām izmaiņām arī Baltijā. Protams, nenocietos un brīvdienās izlasīju visu garo reportu. Attiecīgi uz darbu nācu pacilāta, ka vismaz skaidrs ir business rationale.
Šodien jaunā valde atbrauca ieskicēt nākotni. Un kas dīvaini - reāli jau saprotu, ka būšu starp tiem pirmajiem asniņiem, kas gulsies zem sniega lāpstas, tomēr sajūta kaut kādā pilnīgi neloģiskā rakā ir pacilājoša. Es priecājos un man vēderā ir taureņi.

Tas ir slimi, bet man tiešām ir sajūta, ka beidzot ir cerība uz pārmaiņām. Jo iepriekšējās tieši pirms gada man jau liekas kā sensena pagātne. Pilnīgi jūtu, kā kravāju mugursomu, lai atkal darītu kaut ko pilnīgi savādāku un ne pa ķeksi. And it feels so damn good. Un pieņemu, ka esmu viena vienīgā tāda starp saviem 300+ cilvēkiem šeit.

Tajā pat laikā varētu apņemties līdz sava mūža galam cept pīrāgus savam vadītājam. Man ir tik nenormāli, nenormāli paveicies ar tādu spēļlaukumu un tādām spēļmantiņām. So damn awsome!