Kā man besī šitie sīkie, lecīgie bērni, kas iedomājas, ka visu zina, visu var, arrrrgh.
N-tā reize, kur atkal pierādās, ka nevienm, nu reāli nevienam nevaru uzticēties. Kādai ir jābūt asistentei, lai visu nesačakarētu?! Uz Viļņu braucot meitene it kā rezervācijas sapakojusi, kartes sadrukājusi, bet nu b*** tomtomā ieraksta nevis administrācijas bet kaut kāda kantora adresi, līdz ar to nelīdz mana 30min laicīgākā izbraukšana, tik un tā nokavējamies.
Tagad Helsinki. Jau no trešdienas lien virsū, ka atkal visu sagatavos un vī kādi tādi un šitādi jautājumi. B*** nu nav man laika ar viņu auklēties, vai ir par daudz prasīts izdrukāt rezervācijas, iečekoties un paskatīties karti lidosta-hotelis-birojs-lidosta. Vai tas tiešām ir par daudz? Nu mamma mia līdz lidmašīnai 4 stundas un es tikai tagad saprotu, ka iečekojies jau neviens nav, tas neviens guļ savu skaistuma miegu un kad paprasu izdrukāt, SMS atbild, ka nu gan nelaicīgi. Bitīt matos, blondā draudzenīt, ej ratā!!! Nu kā šitā var?!
Un tad es tā sēžu un domāju. Nafig es to bērnu staipu apkārt. Varbūt, lai tiešām labāk sēž birojā un kārto mapes. Man tagad nafig negribas viņas mūli redzēt rīt lidostā. Atsūtīja sms ar paldies. Lūdzu, dārgā. Pēdējā reize. Vienreiz piedodu, otreiz - nē.

Jā, esmu perfekcioniste. Jā, arī pārējos vērtēju pēc sevis. Un prasu no citiem tikpat daudz, cik no sevis. B**.

PS smieklīgi būs ar hoteli. Somi teica, ka Helsinkos ir 3 Radissoni. Droši vien būs jātaisa tūre, kurā no trim tad mēs dzīvosim! Labi, te jau ir sarkasma deva, bet nedod dievs.. nedod dievs!!!