Man ir 23, bakalaurs un full time darbs. Paaugstinājumi un novērtējumi, bet tas viss tikai darba perspektīvē. Bet kad uz LV atlido draugi ar jautājumu "ko dari rīt pēcpusdienā" man reāli imaginārā dūre trāpa saules pinumā. Jā, nevajadzētu strādāt, iejūgties pilnā darba slodzē bet baudīt jaunību un mācīties, vienvārsakot, būt pankam. Bet visa realitāte kļūst arvien pielaizītāka un neinteresantāka. :[