Samērā spilgti atceros to silto, bet s*dīgo dienu, kad ar asarām ačelēs uz līmlapiņas uzrakstīju, aizlocīju un noliku pa tvērienam. Ik pa laikam, netīšām atrodot, skābi nosmaidīju. Taču aizvakar atkal izlasīju, bet šoreiz jau ar patiesu gandarījuma sajūtu. Tikko vēlreiz pārliecinājos. "Atceries, ka nedabūt to, ko gribi, reizēm ir brīnišķīga veiksme!"

Bieži negadās tā, ka kaut ko nedabūtu. Bet, ja tomēr, tad viennozīmīgi pēc šī apgalvojuma. Sēžu, domās situ plaukstas un priecājos.

Un viss vienmēr notiek tieši tad, kad ir jānotiek un tā, kā ir vispareizāk pēc lielā plāna.
Dies dod, rīt lai lielais plāns būtu iegrozīts man par labu. Tā, lai viss iet pēc maksimālās programmas un šefs beigās dabū uzsaukt šampi!