Bez zābakiem traumētas atmiņas saistās arī ar siltajām biksēm. Trauma gan ne praktiska, bet emocionāla un iegūta brīdī, kad atskanēja sauciens "tev uz pakaļas mamuts?". Tāpēc bikses esmu nolēmusi sabiedrībā vairs neuzvilkt, cenšos nonēsāt braucienos uz laukiem, bet arī tur viss neiet tik gludi kā vēlētos. Atbrauca ciemos krustmāte un arī ieķiķinājās "tev uz dibena mamuts?" Kad līdzcietīgi ieminējos, vai mēs lūdzu nevarētu izlikties, ka tā mamuta tur nav, brālis ar sievu centās visu vērst par labu kā no pilnības raga bārstot idejas ar uzlabojumiem: "Akurāti piešuj klāt Sexy Mammut, Hot Mammut!!! "

Un vēl man gribas viskautkur braukt un visko darīt, bet nav ne mazākās saprašanas, tieši ko un tieši kur. Steidzīgi vajag to vismaz-piecgades plānu un vīziju.

Bet šovakar gribu uz:
1. Londonu lai var zem Mr. Hudson dzīvokļa bārā paņemt vienu "Straight no chaser"
2. Itāliju, Boloņjas Mākslas akadēmiju un Venēcijas pavasari (vēl vienu pēdējo reizi un tad basta ar zābakzemi)
3. ASV ar playerī "Augustana - Boston"

And then i'll start a new life.