Visa mana dziļākā būtība tiecas pēc desmitgades plāna un, lai arī kolēģes domā, ka vienīgais, kas man ir nepieciešams, ir vīrs un bērns, es nevaru izdomāt, kur labāk būtu iejūgties:
akadēmiskās piecgadu mocībās plus apjomīgā studiju kredītā
investēt valodu zināšanās, kas man nenodērēs vairāk par saldsērīgu liriku izprašanu plus pieklājīgā patēriņa kredītā
iejūgt sevi apdrošināšanā un nebaidīties, ka pēc brīža attapšos darbaholiska, pie sasistas siles - gan bez finansiāliem zaudējumiem
vienkārši meklēt vīru ar bērnu
nodoties profesionālai bohēmai roka bāru sirojumos

vai vienkārši turpināt veģetēt līdzšinējā garā, kur vienīgā izklaide ir sporta klubs pēc darba (tur parādos vidēji 5-6 dienas nedēļā un dienā pavadu vienu līdz trīs stundas,kas, manurpāt, vienkārši burvīgi rāda manas vispārējās garlaicības pakāpi).

Vienvārdsakot, ja ir vēl kādas opcijas, kuras esmu palaidusi garām, dalāties!