Prāts nespēj pierast pie domas, ka ir nu jau piektais oktobris, bet ārā joprojām +28. Saules stari slīpi, kokiem lapas dzeltenas, itālietes staigā garos zābakos un mētelīšos. Esmu redzējusi pat dūnu jakas. Bet, kāmon, kokvilnas džemperītī ar īsām pieduknēm un zandelēs varu nosalt tikai ap deviņiem desmitiem vakarā. Un es taču esmu tā, kurai vienmēr ir auksti - ziemā, vasarā, zem segas, zem divām... |