Vakarnakt dabeidzu "New moon". Tagad tukšuma sajūta. Nez man ļautu nesākto bakalaura tēmu nomainīt vēlreiz uz "Jauniešu vērtīborientācija. Grāmatu Twilight un New moon piemērs"? Bet kas var būt vēl ļaunāk, kā būt atkarīgai no kāda bestsellera un pašai to aktīvi kritizēt. Pašiznīcināšanās sindroms.
Toties tagad reāli gribas aizbraukt uz Wašingtonas štatu aplūkot mūžam zaļos mežus. Un iespējams vajadzētu brīdināt brālēnu par auglīgo vidi vampīriem un vilkačiem :D