Šonakt cibā viedokļu dažādības buķete tāda, ka prieks. Kaut tikpat aktīvi mēs būtu vēlēšanās un referendumos. Nevis citus nosodīt, bet pacelt pakaļas un kaut vai no malas paskatīties uz tiem, kas tur Doma laukumā bija. Uzskrūvēti jaunieši, nekustīgi kropļi un klusi pesnionāri, krievi un latvieši. Daļai no viņiem nav ne mācību iestādes, ne darba uz kurieni iet. Mājās siltuma un interneta pieslēguma ar profilu sviesta cibā. Ne tik liels prieks bija skatīties uz lidojošiem akmeņiem, kā, vienai gaidot tramvaju, dzirdēt četru jauniešu sarunu. Trīs bija atbraukuši no laukiem un cetutais no Vecrīgas nāca viens pats. Trijniekam bija arī kaut kāds plakāts uzmeistarots un tad visi četratā viņi, gaidot tramvaju, apmainījās ar domām un motīviem. Lauku puiši bija plānojuši pabeigt skolu un rudenī pārvakties uz Rīgu un stāties universitātē. Taču pēdejo mēnešu situācija parādījusi, ka vienīgais brauciens šogad būs līdz piketam un atpakaļ. Jo nekur tuvējā apkaimē nav darba un par līdzekļiem izdzīvošanai un mācībām nav pat ko domāt. Atļaušos atgādināt, ka laiks, kad varējām lepni skandināt, galvenais ir censties un darbs vienmēr atradīsies, ir garām. Tāpēc mani šokē joprojām lielas sabiedrības daļas miegainums un apātija pat tad, kad mēsli jau burtiski smeļas mutē. Tas tikai vēlreiz apstiprina vienu no mūsu nācijas spilgtākajām īpašībām - par otru nelikties ne zinis, kamēr pašam vēl pamats kaut vai ļodzigs, bet ir zem kājām. Un pārsteidz mani jūsu izvēle but pilsoniski pasīviem un maksimums aiziet vienotā pulkā izdziedāties. Salīdzinot ar citām Eiropas nācijām, to problēmām un izraisītām nekārtībām, mēs tiešām esam mīkstmiešu tauta, kuras drosmīgo un taisno genofonds miris kādā no abiem pasaules kariem. Jūs sakāt "pūļa efekts"?! Nevaru iedomāies skatu, kā viens otru nesapurinājuši un pieklājīgu devu adrenalīna asinīs nesajutuši, piemēram, Latviešu strēlnieki uz frontes līniju būtu devušies pa vienam un klusu pie sevis skandējot "Mieru, tikai mieru. Vēsu prātu un es to varu." Protams, ka pūļa efekts! Mēs taču esam sociāli dzīvnieki! Kāpēc dauzīja policistu mašīnas, ja viņi taču nepiekā nav vainīgi?! Iespējams, tāpēc, ka aiz viņu mugurām slēpjas cilvēki, kuri piedzīvojuši ne vienu vien trekno gadu un par savu neizdarību joprojām nav gatavi atbildēt sabiedrības priekšā. Ja es būtu agresīvistu pūlī, protrams, labprātāk preferētu lēkāt pa Kalvīša vai Slaktera mašīnu, nevis purināt nabaga policistu rindas. :)) |
Taču šis te protests parādās tagad, kad ir klāt normālie jostas savilkšanas un sūdu laiki, kādi ir visur Eiropā un daudzviet, ja nemaldos, ir sliktāk nekā te. Lai arī neesmu speciālists ekonomikā, pieļauju, ka pašlaik nav īpaši daudz citu ģeniālāku risinājumu. Lai arī, kādus mēs ubercilvēkus ieliktu pašreizējās valdības branžas vietā, neparādīsies ne no kurienes milzums resursu, kurus ir iztērējuši pirms tam gan korumpētie politiķi, gan bezatbildīgie pilsoņi.
Aizņemšanās un štatu samazināšana ir nepatīkamais veids, kā problēmas jārisina un, protams, ka no tā visvairāk cietīs trūcīgākie iedzīvotāji, bet es nedomāju, ka negaidīti radīsies daudz labāki risinājumi. Attiecīgi man ir aizdomas, ka valdības apgāšana šajā mirklī varētu būt fatāla kļūda, kas radītu totālu haosu, nevis kaut ko labāku. Piemēram, spontānas valdības gāšanas gadījumā (kas ir ļoti unlikely) pie varas varētu tikt kreiso pro-maskavistu gals, un var gadīties, ka tad Latvija nonāk tādā pakaļā, ka mēs vēl karsti ilgosimies pēc pašreizējās krīzes.
Bet es neesmu pret protestu kā tādu. Protestēt ir labi, jo valdībai still ir jāapzinās, ka, lai arī iespējams viņi pirmo reizi ir iespringuši par notiekošo savā darba režīmā, viņus tik un tā neviens nemīl (tas gan nenozīmē, ka viņus nepārvēlēs arī nākamreiz jo tautai jau atmiņa īsa). Es esmu pret to, ka Morwen mēģina idealizēt bariņu vandāļu, piemēram, šādus te varoņus: