Laimigu jauno gadu Jums, Cibinji!
Shoriit pamodos no diezgan pabriesmiiga trokshnja. Izklausiijaas it kaa viesniicai garaam brauktu ledlauzhi un nebija nemaz taalu no patiesiibas - Ferraraa shodien peec triis gadu paartraukuma uzsnidzis sniegs. Uzsnidzis bija, kameer veel guleeju, bet izskataas, ka notureesies arii aizmiegot. Prasiiju Marko, kaapeec neviens to sniegu netiira, un izraadaas, ka netiira, jo visi paarliecinaati, ka tuuliit pat nokusiis un nav jeegas iespingt. Taapeec visu dienu vazaajos pa slapju shljuru un tieku appikota ar meereniem ledus gabaliem. Marko uzskata, ka esmu sveetaa uz shejieni dabuunot sniegu. Man atkal liekas, ka esmu nolaadeeta.. te nu bija vidusjuuras klimats.
Un veel diivaini, ka mums sveetku saluuts izpauzhas kaa uguns pilis maakonjos, buchinjas, sirsninjas, zvaigzhnju puteklji un veel daudz kas cits, ko iespeejams radiit no liesminjaam un uguntinjaam. Itaalji neiespringst radiishanas priekam un sveetku saluutu veido kaa centraalaa kultuuras piemineklja - pils - sviniigu nokurinaashanu.
'Jums buus sveetku saluuts?'
'Gandriiz. Mees sviniigi nodedzinasim pili.'
Riitdienas plaanos apskatiit, kas no pils palicis paari, aizshaut liidz Bolonjai un noshlodereet tur visu dienu, lai peec tam dotos uz Cesenu. Shodienas lielais piedziivojums bija pusdienas pie teeva vecaakiem, kas praktiski neatshkjiiraas no ieprieksheejaa gada - ne es, ne vinji neesam uzlabojushi savas sveshvalodu zinaashanas, taapeec vienpuseejaa komunikaacija aprobezhojas ar 'ciao bella' buchaashanos un vaigu pluukaashanu. Kaa teica lidmashiina iepazitaa meitene - sanaak kartiiga atpuuta! Nav jaakoncentreejas, jaasaprot, jaadomaa, jaaatbild...
Bet tagad gan mazliet atpuutas, lai pietiek sveeka veel shiivakara programmai, ciao!