Pasaciņa
Skrien un skrien un neapstājas; zemes virsū nav tai mājas
 
12th-Oct-2008 05:09 pm
B**, naudaspumpji!!! <- Tas visu cienītajām un mīlētajām autoskolām! Intensīvais kurss sākās ar informatīvu lekciju, kas ilga 30 min un galvenokārt tikām informēti par nepieciešamajiem tuvākā laika maksājumiem. Tad mūs atlaida, jo "nav jau jēgas skaidrot. Līdz nākamajai reizei varbūt vēl kāds uzradīsies un tad būs jāatkārto.."

Bet vakar pēcpusdienā pirmo reizi mūžā pagriezu atslēgu un iedarbināju mašīnu. Nez vai pieminēšanas vērta ir arī tā daļa, kur nespēju nospiest gāzes pedāli, un, kad nospiedu, no motora tā sabijos, ka vēderā viss sagriezās, no saspringuma iesāpējās galva un izsprāga asaras!? Apbimbāties no tā, ka iedomājos spēkrata potenciālu un bail paliek no domām vien!? Varbūt labi vien bija, ka pirmā reize bija ar mammu-mierinātāju pie sāniem un nevajadzēja šņukstēt uz pleca svešam instruktoram. Pirmajā ātrumā apbraucu pāris aplīšus, bet par otro i domāt negibas. Ātrumu pārslēgšanai patiesībā ir vajadzīgs tāds spēks! No malas izskatās daudz vieglāk. Arī pedāļi nav tik jūtīgi kā gribētos. Nē, mammas mašīnīte jauna un ejoša, vaina ir manī.
Ja tu kādus septiņus gadus esi "regulējis ātrumus" ar gurna izbīdīšanu, pavadas satveršanu, un kājas muskuļa piespiešanu pie sāniem... ja pagriezienam tik vien vajadzējis kā piecus milimetrus pavadas vai labākajā gadījumā stiprāku kājas piespiedienu... Ikdienā pilnīgu atteikšanos no "ātruma kloķa" steka... Nē, jums to nesaprast. Nesaprast, ko nozīmē pāriet uz nedomājošu, aukstu, bīstamu lietu.
Velns, un tas nav kā ar kājām apņemt siltus, pēc siena un staļļa smaržojošus sānus, pēc pāris minūtēm saprast - būs skriešana, staigāšana; uzticēšanās vai pārsteigums. Tā metāla kārba nekustas ritmiski, viņa ir gatava triekties kokā, viņa ar mani nesarunājas un es uz viņu nepaļaujos.


Man tiesības vajag, lai aizbrauktu uz stalli. (posms, kur dabūt mašīnu, pagaidām tiek izlaists)
Un ja kādreiz būs mašīna, tad tā jaukā, kurai nosaukumā ir Colt. Tā lūk.
Comments 
12th-Oct-2008 02:31 pm
Es sāku ar instruktoru un man liekas, ka pareizi, ka tā, jo man pirmajā reizē nemaz nekas nebija jāiedarbina un nekādi ātrumi nebija jāmaina. Man vienīgais uzdevums bija griezt stūri. Tapat arī papildus drošību dod tas, ka instruktoram ir arī pašam savi 3 pedāļi, līdz ar to, ja nu kas viņš visu var izlabot.

Bet mans pirmais piedzīvojums ar zirgu... nē, es laikam labāk braucu ar mašīnu, jo tur es izlemju cik ātri braukt, kur braukt un vai braukt vispār. Nevis zirgs, kuram gribas lasīt lapiņas no kļavām un straujā nogāzē izdomāt, ka labāk vajag paskriet. Bet tad apstāties zemē kā iemietam un nekustēt ne lūdzamam. Zirgi ir mīļi, bet pār tiem man nav varas :)
12th-Oct-2008 03:54 pm
Nu, katram savs. Pēdejoreiz uz zirga esot, es par viņu biju sajūsmā - uzticams un saprātīgs kā mans bērnību dienu vecākais brālis zilais dogs Grants. Vadīšanā vispār šķita, ka viņa manas domas par vēlamo virzienu vnk nolasa.
Bet mašīna tevi nogādās kur gribēsi, kad gribēsi. Nav jādiņģē kādu, kas no vēla tusiņa kkur ārpus rīgas aizved vismaz līdz galvaspilsētai, ja ne mājās. Ja ar riteni vari vienā dienā nokļūt jebkur 30km rādiusā, tad ar savu mašīnu, kā daži ik pa laikam ir pierādījuši, kaut līdz ziemeļu polārajam lokam vai vidusjūrai pašrocīgi kad ienāk prātā.
Un es domāju, ka ar laiku tev būs ļoti ok. Atceries, ko domāji par lidošanu pirms pirmās reizes?
Un vispār - noliksi tiesības, varēsi pirkt mašīnu ar automātu. Viens kloķītis, kas jāpabīda tikai iedarbinot mašīnu un tikai divi pedāļi. That's it.
13th-Oct-2008 01:20 pm
knock
This page was loaded Jan 6th 2025, 2:23 pm GMT.