Izdomāju, ka mainīšu savu attieksmi pret Dambi kā mākslinieku, kuru ikdienā nevaru klausīties. Nevaru sagaidīt, kad tikšu pie "Priekšniek, es tevi sabradāšu" ieraksta. Ja jau viena konča laikā pielīp tā, ka gribas klausīties vēl.. Šodien vispār tāda fakin krapīga diena; Ādolfs dabūja sniegu, jo somai sabojājās rāvējslēdzējs, visam pa vidu atkal pazuda dzīves jēga.
Pozitīvais moments- noskatījos divas filmas ar nacistu propagandu, vienu ar Ļeņina nāvi(1934) un vēl divas, manuprāt, pērles- "Cilvēku ar kameru"(?)(20.gs 20ie) un bērnu filmu "Rita"(1957). Ja viņa gribēja parādīt nacistu un komunistu kinomatogrāfijas skolu atšķirības, tad diez kā jau nesanāk- no nacistiem bija tikai propaganda, bet starp komunistiem gadījās arī mākslas kino. Vienā maisā bāzt tak nevar!

Vēl pamanīju, ka lielās palmas podā sadīguši 13..14 apelsīni/greipfrūdi. Tā, lūk, beidzas sēklu bakstīšana kur pagadās. Kad vēl biki paaugsies, rīkošu akciju "Katram savu apelsīn/greipfrūd koku".