Universitāte šorīt pagaidīs, nevaru neierakstīt mazu slavinājumu mazajam murrātājam Šekspīram!
Atvedām uz māju kopā ar pamācību- ēd vārītu vistas fileju.
Tā arī devām, bet šamam apetīte bija daudz lielāka par lielo zvēru Kušķi. Tā sagadījās, ka mazais nokopa ne tikai savu šķīvīti, bet arī Kušķa "veco kaķu paiciņu". Sapratām ar laiku, ka starp vārītas filejas ēdienreizēm kaķēnam vēl kaut ko gribas, un iegādājāmies kaķu cepumiņus maziem runcīšiem. Dīvaini, ka mazais joprojām turpināja ēst visas paikas, Kušķīc- tikai retu reizi paknakstījās ap saviem cepumiņiem.
Tad kādu dienu mazais, nespējīgais kaķēns tika pieķerts uz plīts. Precīzāk, pannā un tiesājot vistas gabaliņus kopā ar rīsiem un sautētiem dārzeņiem. Interesanti, ka sīkais joprojām nespēj ielēkt klēpī vai tikt uz palodzes, bet plīts..mmmmm!
Tad papildus vārītajai filejai un dažādiem kaķu cepumiņiem paralēli devām sautētus rīsus ar dārzeņiem un gaļu. Tad kartupeļus ar mērci. Tad kādu dienu atkal Šekspīru atradām, šoreiz uz galda, cītīgi no viena stūra gružot tostermaizi. Atklājās, ka viņš ēd baltmaizi ar pastēti, baltmaizi ar sviestu, vienkāršu baltmaizi. Protams, arī visa veida gaļas. Ceptas, vārītas- vienalga.
Viss iepriekš uzskaitītais vēl nebūtu nekas. Mazais Šekspīrs ir tīrais sargeņģelis. Šorīt pirms māte bija ieraudzījusi, paspēju Šekspīram veiksmīgi izbarot savu brokastu porciju, neticēsiet- pārsālītu sēņu omleti.
Tādi, lūk, tie patversmju bērni. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}