Varētu iedot MI uzdevumu vizualizēt gleznā, kā varētu izskatīties Mākslīgā Intelekta akts.

Joshua: Teenager vs. Superpower (2017)

Nokāvu pēdējo ķirbi. Noimprovizēju uz "pastēti". Labs, katrā ziņā pēc pērnā ķirbja negaršo nemaz.
Bija takš tai muižas virtuvē gudrinieki.

Tedijs šodien sadarīja lielas blēņas un tad diedelēja kārumus.
Sākumā teicu, ka kārumi nepienākas, bet tad sapratu, ka blēņas viņam iespējams gadījās arī vecuma dēļ,
un, protams, sakaunējos, ka tēloju dusmīgo saimnieci un nelielu kārumu iedevu.

Es tik ļoti neesmu gatava, ka viņam varētu notikt, kas nopietni slikts. l

American Beauty (1999) (revisited)

Jo zobens nonēsā savu apvalku,
Un dvēsele izdeldē krūtis
Un sirdij jāapstājas, lai elpotu


----------------------------------------

So, we'll go no more a roving
So late into the night,
Though the heart be still as loving,
And the moon be still as bright.

For the sword outwears its sheath,
And the soul wears out the breast,
And the heart must pause to breathe,
And love itself have rest.

Though the night was made for loving,
And the day returns too soon,
Yet we'll go no more a roving
By the light of the moon.

/Lord Byron

Sestdienas pusdienlaikā ilgi gājām garām garum garajai garrindai uz Auto izstādi nr. 2024. Kā jau nojautu, garrinda stāvēja pēc biļetēm pie tikai vienas no kasēm, kamēr pie atlikušajām divām kasēm rinda bija vismaz duci(!) reižu īsāka. Līdzīgi, no otras puses stāvēja garrinda uz iekšā laišanu, jo, kā vēlāk notikušo atstāstīja arī nacionālo ziņu portāls, "vēsturiski tika pārsniegts Ķīpsalas halles pieļaujamais apmeklētāju kapacitātes limits". Bet arī tā otrā rinda gaidīja tikai uz vienām no trim ieejas durvīm, un pie atlikušajām divām tās (rindas) bija daudzkārt īsākas.
Lietišķi ģērbta kundze aiz manis rindā man jautāja, vai tās pārējās divas kases ir vaļā, jo to lāgā nevarēja saredzēt, uz ko atbildēju sākumā noliedzoši, bet, ieskatoties rūpīgāk, apstiprinoši. Apzinājis kopējo situāciju, nopirku ieejas biļetes internetā, ko ieteicu arī darīt minētajai kundzei, kura mazliet kautrīgi atbildēja, ka "to jau var tikai tad, ja ir tā elektroniskā nauda". Atskatījos vēlreiz uz garo rindu uz kasi un līdzjūtīgi, bez augstprātības nodomāju, ka tajā varbūt ir sastājušies visi aplokšņu algu saņēmēji un parādu piedzinēju vajātie ar nulli vai pat mīnusu elektroniskās naudas makā.
Iestājāmies rindā uz vidējām durvīm un jau pēc ~10 minūtēm tikām iekšā. Izstāde tāda-nekāda, vien kādi 7 ripojošie mehānismi bija tā vērti, lai par tiem pajūsmotu. Bet paldies par to pašu. Ārā ejot, palūdzām zīmogus, lai pāris stundas vēlāk atnāktu paskatīties uz moto trikiem bumbā, bet apsargs teica, ka zīmogi ir paredzēti tikai tiem, kas "iziet ārā uzpīpēt". Dabūjām tos šā vai tā, bet atpakaļ tā arī neatnācām.

Lost in Translation (2003) (revisited)