Šugā faiv
ksīļ ja liepāļinki 
10.-Jul-2007 02:40 pm
Nu jau ir daudz vieglāk. Svētdien biju baznīcā - šeit ir tāda jocīga katoļu draudze - pārsimts cilvēki, bet restaurējuši baznīcu burtiski no pelniem, katrs ziedo katru svētdienu tai lietai kādu summu. Tagad ir smuki.
Daudz korejiešu. Korejieši-katoļi? Man vienmēr tas šķita jocīgi. Apmēram kā itāļu budisti.
Palika vientulība. Īstenībā viņa bija arī līdz šim, bet ar to cilvēku dzīvē bija daudz vieglāk - vienmēr varēja piezvanīt un pajautāt kā klājas. Un nedomāt par to kā un kas, tas nav svarīgi, kad neesi kopā.
Tagad var zvanīt tikai uz Čikāgu.
Trūkst sievietes. Tieši tās būtnes, kuru var samīļot, atnākot mājās un aizmirst uz brīdi par savu skarbumu. Bet tas tā... Japānā šai ziņā noteikti būs trakāk.
Comments 
10.-Jul-2007 07:05 am
vakar viena aiz otras ienāca prātā sekojošas domas: 1) man liekas, ka nekas vairs nesāp un nespēj sāpināt, 2) liekas, ka vispār neko nejūtu.
bet tas ir tik neparasti jo it kā jūtīgums pret pasauli ir. turklāt ļoti niansēts, bet nav to lielo, spēcīgo sajūtu kā ščastje un otčaiņe. bet Tu jau zini, kā tas būs. un iespējams Tev to pašlaik vajag.
10.-Jul-2007 07:22 am
Japānu vajag - būs labs laiks paskatīties sev iekšā bez jebkādas iespējas kustēties pa kreisi.
10.-Jul-2007 11:25 am
Trūkst sievietes?
10.-Jul-2007 11:28 am
Khh. Tādā gadījumā, otrais. Par skarbumu, vai drīzāk, pret skarbumu.
10.-Jul-2007 11:30 am
Nē, nu ir ok, viņš ir trešais. Piekrītu gan.
This page was loaded Dec 22. 2025, 7:12 pm GMT.