:) atgādina kāda paziņas stāstu. Viņa jaunā draudzene vedusi viņu pirmo reizi ar savu mammu iepazīstināt, un viņš nopircis mammai ziedus. Mamma priecīga tos pieņēmusi un teikusi: "vai cik labi, es tieši uz kapiem taisījos!"

Un šis man atgādina vēl vienu kultūras slazdu: japāņu lielveikalos pārdod puķu pušķus, kur iizskatās tīri glīti, var būt mazliet amatieriski. Tie pušķi ir domāti mirušo piemiņai, bet nekad nav domāti dāvināšanai.

aha, Taizemē tāpat - krievu puisis atnes kolēģei dzimšanas dienā ziedus, viņa - ā, mēs pie Budas iesim?
Šrilankā uz templi nes augļu grozus ar saspraustu naudu, mūks naudu paņem, augļus apsvēta un atdod atpakaļ

Nu,ja mūsu tradīcijās būtu stiept un likt uz altāra pie Jēzus ābolu grozu, pie reizes prasot no viņa svētība ābolu gādātājam, gan jau saprastu:) bet tiktāl redzu,ka tikai pareizticīgajās krāmē uz galda miltus un cukuru
Lasīju,ka ja saslimis tuvinieks, tad jāziedo klosterim tik daudz miltu, cik slimnieks sver, un mūki tad jo braši lūdzas par tuvinieka veselību