Šugā faiv
 
7.-Jun-2021 01:06 pm
Biju autoskolā, pirmajā nodarbībā.
Speciāli atradu autoskolu kur visas stundas notiek angļu valodā, jo neiepriecināja perspektīva lasīt resnas mācību grāmatas japāniski.
Pirms mācību sākuma bija jāaizpilda anketa kur bija jārisina matemātikas uzdevumi un beigās jāatbild uz jautājumiem. Piemēram, vai klusas balsis man kaut ko saka? Vai man bija domas nogalināt visus cilvēkus? Kad atnāca jautājums vai man gadās bezsamaņas stāvoklis, pasniedzējs nāca talkā un laipni lauzītā angļu valodā paskaidroja, ka tas ir nu, kā gulēt, vai man gadās gulēt? Tik traki ar lasīšanu man nav, tāpēc atbildēju ka nē, es nekad neguļu. Tajā brīdī ielavījās aizdomas, ka ar angļu valodu būs kā būs.
Pirmā stunda sākās no paskaidrojuma par to, ka dzert pie stūres nav labi. Apmēram tā: "ē... jū no alkohol, draiving, okei? no alkohol! demo, anata daijoubu desho? ii doiraibaa dakara ne?".
No vienas puses gribējās pateikt, lai nemoka to angļu valodu un runā japāniski, jo es visu saprotu, no citas puses, varēja redzēt, ka kungs ir ļoti lepns ar savām zināšanām un mans komentārs viņa lepnumam aplauzīs kājas.
Tāpēc paliku klausoties un smīnot maskā iekšā. Tās maskas palīdz. Bet vismaz video bija labā valodā un arī grāmatas ir angliski.
Comments 
15.-Jun-2021 03:32 am
Man vienmēr tās pamatkrāsas likās tāda subjektīva matemātika, jo vienkārši arbitrāri izvilkt kādas krāsas no spektra un nolikt tās virs citām ir diezgan jocīgi. Tai pašā Japānā katrā novadā ir vēsturiski savas pamatkrāsas un viņu ir stipri vairāk par 7. Piemēram, Edo, jeb mūsdienu Tokijas apkaimei ir raksturīgs spektrs ar pelēcīgu un dubļu brūnu noskaņu, bet, piemēram, Rjūkjū ir košas dzeltenas, sarkanas un tt., līdzīgas dienvidu Ķīnai.
Krāsu lingvistika ir diezgan adaptīva, jo krāsām reti ir "savs" nosaukums, ar kuru sauc tikai noteiktu krāsu. Parasti tās sauc salīdzināumos. Piemēram, standartajā japāņu valodā pelēkais ir pelnu krāsa, zaļais ir lapotnes krāsa, brūnais ir tējas krāsa un tt...
This page was loaded Dec 20. 2025, 10:54 am GMT.