Man vienmēr tās pamatkrāsas likās tāda subjektīva matemātika, jo vienkārši arbitrāri izvilkt kādas krāsas no spektra un nolikt tās virs citām ir diezgan jocīgi. Tai pašā Japānā katrā novadā ir vēsturiski savas pamatkrāsas un viņu ir stipri vairāk par 7. Piemēram, Edo, jeb mūsdienu Tokijas apkaimei ir raksturīgs spektrs ar pelēcīgu un dubļu brūnu noskaņu, bet, piemēram, Rjūkjū ir košas dzeltenas, sarkanas un tt., līdzīgas dienvidu Ķīnai.
Krāsu lingvistika ir diezgan adaptīva, jo krāsām reti ir "savs" nosaukums, ar kuru sauc tikai noteiktu krāsu. Parasti tās sauc salīdzināumos. Piemēram, standartajā japāņu valodā pelēkais ir pelnu krāsa, zaļais ir lapotnes krāsa, brūnais ir tējas krāsa un tt...