Ja kāds jums saka ka Japānā ir tīrs, jo, redz, šeit visu ātri novāc, tad neticiet nevienam vārdam.
Visu savu desmit gadu laikā es neesmu redzējis nevienu sētnieku. Nevienu. Pilnīgi. Neesmu pārliecināts ka viņi eksistē.
Sētnieku lomu pilda lietusgāzes un taifūni. Ja iela ir netīra, tad lietus to nomazgā. Ja pa ielu kas mētājas, tad vējš to aizpūš projām, uz okeānu, uz lielo atkritumu plankumu.
Parkus gan novāc pašvaldība un tos cilvēkus dažreiz var redzēt. Arī privātās teritorijas māju priekšā ir to māju iemītnieku atbildība.
Bet tādu pirmā septembra atmiņu kā Latvijā, kad tu svaigā uzvalciņā un prievītē, mazliet miegains un īgns soļo pa vēsajām ielām un sētnieki apkārt slauka pirmās apbirušās lapas, tādu atmiņu šeit nevienam nav. Var būt tāpēc, ka skola sākas no pirmā aprīļa.