| Šodien gāju paēst Džingūmae, kas ir ēšanas ziņā diezgan nepazīstams rajons.
Itkā jau bodīšu daudz, bet visas tādas jocīgas. Viena piedāvā drātsnūdeles* bez glutēna par 15 eiro ekvivalentu. Bildē izskatījās garšīgi, bet par 15 eiro gribētu arī kādu glutēnu ieēst. Cita vieta itkā normāla, bet tas normālums tāds atbaidošs, ka pilnīgi liekas ka tur galīgi nekas baudāms nav. Vēl vienā vietā pasniedz burtiski pus klaipu maizes apceptu eļļā ar sieru un ar medu uzlietu virsū. Vēl viena vieta piedāvā "ēd steikus cik gribi! Salāti par brīvu!". Bet maksā četrreiz vairāk par bezglutēna drātsnūdelēm, kas pusdienām ir biškiņ par treknu. Vēl vienā vietā divi lietussarggaldiņi uz ielas ar vientuļiem puikām kaut ko ēdam, bet lieta ir tāda, ka tie ir vienkārši galdiņi pārtikas veikalam, nekāds riktīgs paēdiens tur nesanāks.
Tā nu es staigāju turpu un šurpu, līdz padevos un ienācu iekšā ļoti vecā klasiski japāniskā koka ēkā ar "ass un gards" uzrakstu pie ieejas durvīm. Pie pašas ieejas tantiņa bez īpašiem labdien jautā: "iekšā ēdīsi?". Atbildu, ka ēdīšu vien iekšā. Tantiņai priekšā kādi desmit katli ar ēdieniem un tantiņa tikai tā smīn, neko nesakot. Vismaz būtu pateikusi kādā veidā te ir jāpasūta, jo acīmredzami tas nebija. Tantiņai pieleciens ir ašs un tā, neko nesakot, liek traukā rīsus un jautā vai ēdīšu to un šo. Galu galā sanāca tīri laba maltīte Taizemes gaumē. Bet otru reizi uz turieni neiešu. Uz neglutēnbodi arī ne.
* elegants jaunvārds spagetti apzīmēšanai |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
morraa - (no subject) [+15]
Par robotiem : nu tur jau tā lieta, ka tie ir 100% šovi, kur ēšana ir tikai tāds kā patīkams bonuss. Alice ir vairāk kā tematiskais restorāns, nekā šovs, kur ir tematizēti ēdieni, viesmīles ģērbušās kā alises, nu un interjers tāds sireāls. Vairāk nekas. Ninju un citi restorānu, būtībā, arī starp šīm divām ekstremitātēm.
Aiziet, protams, ir vērts, vienīgais ka neiesaku īpaši centrēties uz tādām vietām, jo ēdiens tur labs nav, ir dārgs un šovi ir diezgan vienādi.
Man vēl tīri labi patīk Guiguette by Moja, it īpaši ja piektdienas vakarā. Ja patīk trakulīgas lietas, tad tur ir tas īstais. Nav, protams, ne geišu, ne samuraju, bet tas ir tas, kas pa prātam vietējai jaunatnei, vai viņas daļai.
Vispāri ja gribās normālu geišu-samuraju pieredzi kas nav šovs domāts ārzemniekiem, iesaku aiziet uz tējas ceremoniju, piemēram. Vai uz Meiji templi nedēļas beigās, kad tur ir kāzas, piemēram.
Par Mitake runājot - nu, kāpēc gan ne?