Latvijā visi runā par vētru. Pastāstīšu par mūsējo vētru.
Pirms pāris dienām pa Filipīnu jūru Tokijai draudoši tuvojās taipūnis ar "very strong" klasifikāciju laikaziņās.

Septembrī iesēju jaunas pačiras podos un tās jau smukas saaugušas kādus 20cm lielas, bet joprojām pārāk spēcīgas nav. Btw., kādam vajadzīga smuka pačira? Audzēju tās tikai atdošanas mērķim, bet neesmu atradis nevienu kuram vajadzētu.
Tās novācu balkonā uz grīdas, lai neaizlido prom.

Dracenu piesēju klāt margām, lai neaizlido, jo tā lido pat no 20m/s vēsmas.
Čības uz balkona saliku vienu otrā un paslēpu. Lai neaizlido.

Tad gaisa temperatūra auga, auga, izauga līdz kādam trīsdesmitniekam un atnāca taifūns!
Megu salās raudāja telefonā, ka viņai bail, ka māja aizlidos pa gaisu.
Draugs salās lika Instagramā bildes vienu pēc otras kur viņa īventu skatuve aizlidojusi nezināmā virzienā...
Dažam gadījumam azivēru metāla logu sargus, lai nekas logā neatlido.

Tad atnāca taifūns, viss apkārt šņāca un dārdēja, bet nekas ekstraordinārs nebija. Ielas tukšas un smukas. Un karsti. Visi vilcieni stāv. Tieši tāda Tokija man patīk visvairāk - klusa Tokija ir vissmukākā Tokija.
Braucot uz darbu pa parku uzbraucu dažiem pamatīgiem žagariem virsū.
Ōšimas salā kādi desmit cilvēki gāja bojā dubļu lavīnā, kura atnāca no vulkāna lejā. Un vēl kādi 30 nav atrasti.
Vēja ātrums bija 56 metri sekundē brāzmās.

Pilnīgi vai dīvaini lasīt tos ziņu portālu histēriskos brīdinājumus par 25m/s vētru Latvijā... Turieties, draugi!