Kad es iemācīšos nepūderēt smadzenes citiem, būšu vienu pakāpienu augstāk.
Bet vispār ir auksts un es izvilku no skapja to ziemas kimono, kura nosaukumu nekādīgi nevaru iegaumēt. Tas ir apmēram tāpat, kā aptīt futonu sev apkārt, tikpat silti.
haha, kāds dialogs. morraa, neņem galvā, vētru nav, toties visi, ko šodien satieku ir kā aizmiguši un ietīti kaut kādā vatē un ar klapēm apgādāti. Es pati - tieši tāda pati. (lai gan tevis rakstīto pārlasot otrreiz, sapratu)