| Ja nebūtu cilvēku, kurai dalās savos personīgās dzīves priekos un bēdās es, laikam, pat nedomātu par to, ka esot iespējama, tā teikt, otrā pusīte. Un tagad arī nedomāju, jo man ir vienalga. Pirms gadiem bija Kaņ, kura bija viens liels un savs cilvēks, ar kuru gribējās iet it visur un uzticēt jebko, bet tas ir savādāk. Laikam. |
Neviens nav pusītes, cerams.
Vismaz es esmu viena vesela, un ceru, ka visi citi arī ir vienoti veselumi. Tad nu par vispār kautko var būt runa tikai ar tiem, kas ir noformulējušās kā vienot-veseluma personības, nevis tikai puses, vai trešdaļas, kam pielīmēties n ticēt, ka var izdzīvot ar otra resursiem, kā pašam pietrūkst.