| Ja nebūtu cilvēku, kurai dalās savos personīgās dzīves priekos un bēdās es, laikam, pat nedomātu par to, ka esot iespējama, tā teikt, otrā pusīte. Un tagad arī nedomāju, jo man ir vienalga. Pirms gadiem bija Kaņ, kura bija viens liels un savs cilvēks, ar kuru gribējās iet it visur un uzticēt jebko, bet tas ir savādāk. Laikam. |