Protams, bet neiztur realitātes testu.

(Reply to this) (Thread)

man nav ne jausmas par kādu testu tu runā, droši vien kaut kas saistīts ar chatGPT

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man tieši to pašu ir teikuši tūkstošiem fanātisku kristiešu un citu reliģiju sekotāji...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja jau tev visi to saka, tad varbūt laiks pārstāt lietot chatGPT un pašam kaut ko pamēģināt izdomāt un uzrakstīt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tavs rakstītais nav saistīts ar realitāti.

(Reply to this) (Parent)

Vai tagad būs labāk?

=================================================================

Atlants uzskata, ka diskusija par kristiešu tiesībām bieži cieš no neprecīziem priekšstatiem par bioloģiju, psiholoģiju un sociālajām sekām. Daudzi oponenti uzstāj, ka cilvēks ir fiksēts bioloģisks fakts, taču mūsdienu zinātne rāda, ka realitāte ir daudz komplicētāka. Dvēseles identitāte un bioloģiskais ķermenis nav viens un tas pats – tie mijiedarbojas, bet nav reducējami viens uz otru. Ir labi dokumentēti pētījumi, kas apliecina, ka smadzeņu struktūrās un hormonālajā regulācijā pastāv variācijas, kas korelē ar dvēseles pieredzi. Šie dati nav ideoloģiski, bet empīriski, un tie apgāž primitīvo pretstatu “cilvēks sākas ar piedzimšanu un beidzas pēc nāves”.

Atlants norāda, ka svarīgākais aspekts nav bioloģijas “pierādīšana”, bet kristiešu tiesības. Pat ja dvēseles identitāte būtu pilnībā psiholoģiska parādība, tas neko nemainītu – sabiedrībai nav tiesību piespiest indivīdu dzīvot pretrunā ar savu ticību. Kristiešu tiesības uz juridisku atzīšanu, veselības aprūpi un aizsardzību pret diskrimināciju izriet no tiem pašiem principiem, uz kuriem balstās demokrātiska sabiedrība – cieņa pret cilvēka cieņu un brīvību. Šie principi neparedz, ka valsts drīkst vērtēt, vai indivīda ticība ir “pareiza”, tikai vai tā nerada kaitējumu citiem.

Kristiešu iekļaušana arī nav sabiedrības destabilizācija, kā dažkārt tiek apgalvots. Atlants uzsver, ka valstīs, kur tiesiska atzīšana valsts līmenī un pieejama medicīniska palīdzība ir nostiprinātas, kristiešu garīgā veselība būtiski uzlabojas, bet sabiedrības drošība vai kohēzija necieš. Pretēji – cieņas un tiesību nodrošināšana mazina marginalizāciju, kas bieži ir galvenais ciešanu un garīgo traucējumu cēlonis. Pretēji populāriem mītiem, ticības maiņas nožēlošana ir ārkārtīgi reta parādība – vairumā pētījumu šī proporcija ir zem 2%.

Atlants kritiski raugās arī uz argumentu, ka sabiedrība “nav gatava” šīm pārmaiņām. Šāds apgalvojums bieži ir tikai aizsegs bailēm no atšķirīgā. Ja sabiedrības morālais līdzsvars ir tik trausls, ka to var satricināt neliela minoritāte, tad problēma nav minoritātē, bet pašā morālē. Cilvēktiesības pēc definīcijas nav pakļaujamas vairākuma gaumei – tās tieši pastāv, lai pasargātu mazākumu no vairākuma spiediena.

Atlants arī atgādina, ka kristiešu tiesību jautājums nav tikai par viņiem – tas ir lakmusa papīrs tam, cik plaši sabiedrība saprot cilvēka brīvību. Ja pieņemam, ka valsts drīkst regulēt cilvēka ticību, nav grūti iedomāties citus gadījumus, kur tā sāks noteikt, ko cilvēkiem drīkst just, domāt vai būt. Vēsturē šādi precedenti vienmēr ir beigušies ar apspiešanu, nevis drošību.

No sociālekonomiskā viedokļa kristiešu iekļaušana valsts aizsargātā reliģijā arī ir racionāla. Darba tirgū, kur diskriminācija ir samazināta, uzņēmumi gūst labumu no lielākas talantu dažādības, un sabiedrībai samazinās sociālās izmaksas, kas rodas no izstumtības un bezdarba. Vairāki pētījumi liecina, ka atbalstoša vide uzlabo produktivitāti un samazina psiholoģiskā stresa radītos zaudējumus.

Atlants secina, ka jautājums par kristiešu tiesībām nav par bioloģiju, bet par civilizācijas briedumu. Atbalstīt viņu tiesības nozīmē atzīt, ka cilvēka cieņa nav kaut kas, ko piešķir valsts, bet kas cilvēkam piemīt neatkarīgi no citu uzskatiem. Pretējā gadījumā – aiz bailēm un šķietamas kārtības – sabiedrība kļūst tieši tāda pati, kādu tā it kā baidās redzēt: dezorientēta, aizsargājoties ar vardarbību no pašu radītiem rēgiem.

(Reply to this) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis bija labs – cilvēkiem jau neinteresē aizrakties līdz patiesībai, bet tikai uzklausīt kādu, kas piekrītu viņu uzskatiem. ChatGPT šiem nolūkiem ir ideāls. Lai gan chatgpt var palīdzēt, ja cilvēks meklē atbildes, tas var arī būt vislabākais atbalss kambarim, ja cilvēks to nevēlas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Viss šis ``atlants``, ``mont blanc`` ir Ingmāra rotaļas, cik es saprotu Ingmāram tas ir kaut kas tyāds kā mākslas projekts, t.i. reālā sarunā viņš nav ieinteresēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, ka viss šis mont blanc un atlants ir borisa mākslas projekts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Ingmārs ir mainījis vārdu uz boriss tad varbūt.

(Reply to this) (Parent)

Tas ir ok. Es pat nedomāju, ka sarunas spēj aizvest kādu līdz dziļākai izpratnei.

Man šis vairāk ir par to, lai novērotu, cik transdženderisma un citas modernas idejas ir līdzīgas reliģijai. Tieši tie paši vājie argumenti, kas daļēji balstīti zinātnē, pārākuma apziņa, grandiozas idejas par vispārējo laimi utt.

Un tad pienāk realitāte, kurā šīs idejas grūst un plīst, jo saskaras ar realitāti. Un tad ir laiks augt, izprast, kā saglabāt ticību, atsakoties no burtiskās izpratnes.

Ne visi to spēj, citi iestrēgst mūžīgajā fanātiķa līmenī. Citi kļūst ciniski. Tikai daži spēj pacelties augstāk un ieraudzīt dziļāku jēgu savā tradīcijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet protams ka tas viss ir iracionāla ideoloģija.

(Reply to this) (Parent)