|
|
Thursday, May 12th, 2016
| |
00:11
|
RIX
Maza un mīļa, gandrīz kā mājas un ja labs laiks, tad balkoniņš pīpētājiem ir vislabākā vieta pasaulē. Internets ātrs un ja nelasa Cibu, tad reklāmas netraucē nemaz.
ARN
Nepatīk pāriešana no viena termināļa un otru. Un interjērs tik līdzīgs gan 4, gan 5, ka bieži apjūku un nezinu kurp tālāk doties.
GOT
Vēl mazāka par Rīgas lidostu, tikai piebāzta ar Volvo automašīnām. Vismīkstākie papīra dvieļi roku slaucīšanai. Internets pieslēdzams tikai caur pārlūku.
LGW
Jādomā, ka celta kaut kad 70tajos - tīrs utilitārisms, nekāda šarma un romantikas. Cilvēki slīd kā preces pa konvejera lentām un iekrīt pareizajā metāla kastē. Lai pieslēgtos internetam, jāreģistrējas un jāatļauj sūtīt spams un arī tad iedod tikai 90 minūtes. Un pats sliktākais - nav nevienas vietas smēķētājiem.
SVG
Maza un šaura, toties internetam viegli pieslēgties. Norvēģi šarmē ar savu neviesmīlību.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 14th, 2016
| |
17:21
|
Izskatās, ka turpmāk mans mīļākais pārvietošanās līdzeklis būs vilciens. Pāri jūrām nepārbraukt, toties ceļot gar Ziemeļjūras piekrasti ir patiesa bauda. Salīdzinot ar lidmašīnām - ērtāka sēdēšana, mazāk trokšņu, ātrāks internets. Salīdzinot ar mašīnu - nav bagažnieka, kurā iemest ķiveres un viskija pudeles, toties var baudīt dabas skatus un neuztraukties par fotokamerām.
Ko norvēģi daraa vilcienā:
- ada cimdus;
- sarunājas;
- lasa PAPĪRA grāmatas;
- klausās mūziku;
- baksta datoru.
- guļ.
Brēcošu bērnu un iereibušu pasažieru nav.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 11th, 2016
| |
21:28
|
|
| Sunday, January 24th, 2016
| |
00:13 - Loģistika
|
|
Hm, lai aizlidotu uz Geteborgu, visletakais variants ir caur Stambulu. Ir idejas, ko apskatit Stambula nakts laika?
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Thursday, January 7th, 2016
| |
20:56 - Kā es sagaidīju jauno gadu ...
|
Barselona ir lieliska vieta, kur sagaidīt jauno gadu - saule, palmas, vīns un gaļa, un tāds vēriens, kādu mūsu Rīga nespēj piedāvāt. Lai arī es neesmu masu pasākumu fans, tas pūlis un šampanieša lietus iedeva ļoti pozitīvu sajūtu. Un pats labākais - Barselona ir tikai 2h brauciena attālumā no Pireneju kalniem, kas gan nav tik sniegoti un augsti kā Alpi, tomēr ir lieliski iekārtoti un piedāva fantastiskas slēpošanas izklaides.
Ja Tu brauc no Barselonas uz Pirenejiem, tad man ir daži ieteikumi:
- turpceļā izvēlējāmies maksas ceļu un tas ir fantastisks. Caur vietēja mēroga dabas parku izlocīta asfalta čūska, kas vijas starp dažādu krāsu kalniem un pakalniem un radās sajūta, ka braucam caur Teletūbiju valstību. Labākais no visa - maksas ceļš ir jauns un tas ved apkārt lielajām pilsētām, kur civilizācija vēl nav paspējusi nodarīt savu "pelēko" darbu.
- par cik Barselonā nepazīst ziemas, tad īres automašīnas nav aprīkotas ar ziemas riepam un vienīgā opcija ir ķēdes. Bet ķēdes pa "melno ledu" vai tiko piebrauktu slapju sniegu slīd tikpat labi, kā vasaras riepas. Tapēc - pirms Francijas robežas šķērsošanas noteikti iegriezies degvielas uzildes stacijā un nopērc "zeķes" mašīnas riepām. Mēs to nedarījām un piedzīvojām dažus asinis stindzinošus kāpumus, bet ja būtu palikuši uz ilgāku laiku, tad tā manuprāt ir vislabākā izvēle.
- kalnu trases ir lieliskas, bezsniega apstākļos apgādātas ar mākslīgo sniegu un pats labākais - uz čaiņiku kalna neviens, pilnīgi neviens neprasīja pacēlāja kartes. Kad uzbraucām augšā, tad atklājās īstā paradīze, jo nākamais pacēlājs aizveda uz pašu virsotni, kur satikās trīs pacēlāji un sākās neskaitāmas trases uz visām pusēm. Ļoti daudz sarkano un melno trašu, bet ir arī zilās, pa kurām bez steigas var slidināties 7-8 minūtes non-stop.
- Pirenejos ir arī karstie avoti. Daži ir apbūvēti un pārvēsti luksus SPA salonos, kur prasa bargu naudu, daži ir vienkāršāki un ja paveicas, tad var apskatīt seno romiešu vannas un veldzēt sagurušās miesas kopā ar franču proletariātu. Ja atrodat vietējo gidu, tad ir iespēja nokļūt uz civilizācijas neskartajiem karstajiem avotiem, kur var sastapt vien vietējos un hipijus, kas pīpē zāli un bauda dzīvi pilnīgi bez maksas.
- pārtika un vīni - kā jau Francijā. Lielveikalos cenas lētākās kā Latvijā, krogi gana dārgi, bulanžērijas atvērtas no rīta un svaigi kruasāni brokastīs ir "must have". Ir ļoti grūti izdarīt izvēli starp vīnu un sieru baudīšanu un slēpošanu, apvienot šīs abas lietas ir vēl grūtāk.
- mājupceļam iesaku atvēlēt vairāk laika un bez steigas ripināt pa bezmaksas ceļiem. Tie ir tikpat labi, kā maksas ceļš, tik vien kā ātrums nedaudz mazāks un ir iespēja aplūkot 20 gadsimta industrializācijas sekas, vietējos ciematus un gadsimtiem vecas ēkas, kas kā krāsainas vardes satupušas kalnos un pauguros. Tiem, kam slēpojot nepietika asas izjūtas, iesaku izbraukt kalnu ceļu līdz Monmatras klosterim. Šoferim būs slapja mugura, pasažieriem iespējams sajust mitrumu citās apģērba daļās un skats, kas paveras no kalna virsotnes ir elpu aizraujošs.
Par vietējiem runājot, satikām latviešu meiteni Santu, kura tur dzīvo jau padsmit gadus. Viņa ne tikai palīdzēja atrast kur dzīvot, bet arī pastāstīja par vietējiem labumiem, atrādīja labākos apskates punktus un ieteica labākos maršrutus, kā arī izstāstīja kur un kā labāk paēst, jo Frančiem ar angļu valodu ir tikpat labi, kā man ar franču valodu :) Ja vajag kontaktus, noteikti padalīšos.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, December 11th, 2015
| |
19:50
|
Izrādās, var iekāpt lidmašīnā ar nepareizu biļeti. Par haosu, kādu tas rada var tikai smaidīt vai skaļi lamāties. Ak jā, ir vēl daži, kas sēž un izliekas, ka tas uz viņiem neattiecas. Meitenes pirmo reizi veic paaugstinātas drošības pārbaudi, bik uztraucas, toties lieliski runā spāņu valodā ar melnīgsnējo "svešinieku".
Ah, gribu mājās.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, November 28th, 2015
| |
16:40
|
|
| Friday, November 6th, 2015
| |
01:34
|
Pirms ~500 gadiem viens no karaļiem, nevaru vairs atcerēties kurš - Dānijas vai Zviedrijas, tieši viņiem - zvejniekiem 25km garā posmā, Zviedrijas dienvidos, piesķīra tiesības ķert zušus. Pateicība par šo dāsno dāvanu, zviedru vai dāņu (tas atkarīgs no tā, kuras valsts karalis iekasē nodokļus) zvejnieki ne tikai zvejoja zušus, bet arī dzina kandžu un laika posmā no oktrobra līdz novembra vidum cītīgi atzīmēja šo pasākumu. Zvejošanas un dzeršanas tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām, bet pieklājīgu nokrāsu tam piešķir Unesco mantojuma nosaukums. Par cik Skane reģionā karaļi mainījās gluži kā zeķes pusaudža garderobē, tradīcijas paģēr sākt ar "ugly drink", kas nozīmē sajaukt Gammel dansk un vietējo kandžu ar ūdeni, dzert un pilnīgi dabiski pēc tam iesaukties - oi, oi, oi. Ēdot četros veidos pagatavotu zuti, klāt tiek servēts vietējais Akvavit un uzdzerts dāņu alus.
Es ceru, ka paģiras būs līdzvērtīgas servētajiem zušiem - kāpēc tik maz!?
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, September 30th, 2015
| |
18:44
|
|
Dzērves aizlidoja uz dienvidiem, nogribējies alnis vientuļi mauroja nakts tumsā, lapsas un suņi apsprieda teritoriālās reformas, kamēr sienāži turpināja bezrūpīgi lēkāt un čīgāt. Par vanagiem un sīļiem citu reizi.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, April 27th, 2015
| |
19:41 - Vējš ievās
|
|
Vecīt - kad upe rāmi plūst, spīd saule un Zaķusalas krūmos satupušie putni dzied skaļāk par Rīgas dunoņu, tad fotogrāfijas ir liekas. Tas ir baudījums visām maņām - pavasara un ūden dzestruma smarža; putnu dziesmas un urbānie trokšņi; saules apspīdēti vaigi un vēja veidotas frizūras - nu kā to lai nofotogrāfē? Tik vien kā torņa smaili ieraudzītu un tālumā pieci debesskrāpīši.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, April 1st, 2015
| |
01:41 - burbuļdzērieni
|
Tā sajūta ir lieliska, kad:
- 0,7 sidra apmēram 3 sekundēs tiek izšķiesta pa virtuves sienām;
- kad divi kolēģi sader uz pudeli šampanieša un ir pilnīgi vienalga, kurš vinēs, jo dzersim visi.
Viss pārējais ir tikai darbs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, February 20th, 2015
| |
13:37 - KIA, modeli neatceros
|
Vai Tu zini, cik daudz lampiņu un slēdzīšu ir jaunajās automašīnās? Nu labi, līdz šim es nezināju to skaitu ne jaunās, ne vecās, jo nekad man nebija radusies vēlme ko tādu skaitīt, bet iekāpjot īres kantora aparātā mani apžilbināja tik ļoti, ka es nolēmu saskaitīt. Tātad:
Uz stūres – 18 gab;
Audio sistēmai – 20 gab.
Temperatūras un vēja pavēlnieks – 19 gab.
Pa paneli izkaisītas – 13 gab.
Durvīs – 5
Tad vēl divi brīnumkociņi aiz stūres, kas regulējas 20 dažādos stāvokļos un protams stūre, pedāļi, ātrumpārslēgs un rokasbremze.
Kopā sanāk 101 dažādi kloķi un to stāvokļi, visi spilgti sarkani un tik spoži, ka acis žilbst. Pieļauju, ka viens no tiem arī samazina asiņaino jāņtārpiņu intensitāti, bet atrast, kurš no visiem, man nebija ne laiks ne vēlēšanās.
Un trīs lieli displeji, kas ar savām sarkanajām gaismām nemitīgi uzbāžas ar nevajadzīgu informāciju – durvis atvērtas, pasažierim strādā aizbergs, tavs ātrums ir šitāds, zilzobis pabeidza zagt datus no tava telefona, tagad mēs spēlēsim to dziesmiņu, u.t.t. Tiešām? Bet ja es skatos uz ceļu un cenšos neiebraukt grāvī, tad man tas viss nav vajadzīgs.
Un cik lampiņas, slēdzīši ir Tavā mašīnā?
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, January 27th, 2015
| |
14:37 - up in the air
|
|
Vakar sastādīju nākamās nedēļas plānu - 6 pārlidojumi. Aizdomājos par statistiku un nekam citam man spēka nepietika. Vienīgais, kas mani mierina ir atmiņas par avārijas nosēšanos, ko reiz jau piedzīvoju.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, January 19th, 2015
| |
18:07 - Vakar mācījos līdz 2 naktī pateikt "NĒ"
|
Bet protams, ja vecie cīņubiedri palūdz iztulkot vienu sarakstiņu uz LV valodu, tad grūti atteikt. Toties tad, kad 2h vietā ir pavadītas 5h, sapratu, ka pat 12 vai 24 gadu vecs viskijs mani nemotivēs uzņemties šito elles darbu vēlreiz, jo:
- ir kaudze ar profesionāļiem, kuri alkst nopelnīt;
- man tiktiešām ir vienalga, no kā man sāp galva nākamajā rītā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, January 8th, 2015
| |
19:58 - veltījums
|
|
| Sunday, December 21st, 2014
| |
20:32
|
|
Рынок – это единственный из социальных институтов человечества, который нельзя обманывать все время. В этом его ценность. На время рынок обманывать можно. Вот бывает на время сдуваются пузыри. Но в отличие от других социальных институтов человечества, рынок заключается в том, что на нем пузыри сдуваются. Вот Истинный крест, который найден святой Еленой спустя 4 века в Иерусалиме показывают до сих пор, а ипотечные облигации больше не торгуются.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, December 20th, 2014
| |
23:29 - Saruna apmēram piecos no rīta
|
Pirms dažiem gadiem viņš nodibināja savu uzņēmumu - atvēra autoservisu. Sākumā skrūvēja pats, tad pieņēma meistarus, tad palēnām darbs kļuva par rutīnu, darba nedēļa izstiepās garumā un brīvdienas vai atvaļinājums izzuda no ikdienā lietoto vārdu krājuma. Tagad viņš saka, ka: "jā, man patīk skrūvēt mašīnas, bet es negribu labot svešas mašīnas". Tieši tāpēc viņš pārdeva visu, trīs mēnešus meklējis sevi, lasījis grāmatas un domājis, ko darīt tālāk.
Ko viņš dara šodien? Katru trešo dienu viņu var satikt taksometrā, raksta biznesa plānus, projektē savu mobilo pludmales restorānu un apgalvo, ka lielākais šķērslis tam, ka cilvēki ir tik kūtri un mazaktīvi, ir bailes. Viņam ir 30 gadi un atvadoties man palika sajūta, ka es viņu vēl kādreiz satikšu, bet ne vairs kā taksometra šoferi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, November 23rd, 2014
| |
22:49 - man vajag šķūnīti, jo ...
|
|
tur var atrast špakteļlāpstiņu, pāris loksnes korķa paklāja un kaut kādu spainīti, to visu savienot ar veikalā nopirktu ģipsi un krāna ūdeni, dažas minūtes šaubu un pārdomu, tad vēl pieliekam klāt 60 minūtes laika un skat - stāvlampa, kas bija nostājusies rindā uz miskasti, atkal ir darba kārtībā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, November 14th, 2014
| |
10:13
|
Aiz līkuma pamanīju tiltu, lielu un pelēku, kā pasakās vai japāņu multenēs, tas veda taisni debesīs un pazuda kaut kur mākoņu miglā. Priekšējais stikls norasoja sīkiem pilieniem, tādiem sīkiem un blīviem, kas spēj iespraukties un saslapināt it visu, kas uzdrošinājies ielauzties viņu valstībā. Pelēka migla aprija krasta līniju, debesis, jūru un kaijas, kas pirms brīža vēl spēlējās ar vēja cilpām. Pazuda priekšā braucošo mašīnu uguņi un tilta margas drīzāk varēja nojaust kā redzēt un es sajutos kā nekurienes vidū, kad visa pasaule ir iznīcināta un nav vairs nekā. Kā "Bezgalīgajā stāstā", ir tikai šis tilts, es un mašīna, kas brauc nekur un vienīgais veids kā atgriezties, kā radīt no jauna, ir ļaut vaļu fantāzijai, vēlēties, gribēt un sapņot.
Pēc pusstundas atcerējos par tiltu un nodomāju - drīz Ziemassvētki, jāraksta vēstule Ziemassvētku vecītim.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, November 12th, 2014
| |
09:19 - slims
|
Interesanti, kā ķermenis spēj mobilizēties un pielāgoties apkārtējai videi.
Apsēdos savā krēslā, dziļi ieelpoju un nodomāju, ka vismaz uz lidojuma laiku vajadzētu tikt vaļā no iesnām un klepus. Izdevās - ieslīgu caurā miegā, prāts atslēdzas, domas pazūd, bet maņas strādā - jūtu blakussēdētāju knosīšanos, spiediena izmaiņas, stjuaršu pārvietošanos, bet iesnas un klepus ir pazuduši. Tā arī nogulēju visu lidojuma laiku un pamodos līdz ar riteņu atsitienu pret zemi. Iesnas un klepus atgriezās pēc pusstundas - laikam ar citu reisu lidoja.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|