|
|
Sunday, October 16th, 2016
| |
23:58 - Laukos
|
Vidzemē tagad ir TĀDA pasaka.
Pilnīgs bezvējš, temperatūra nedaudz zem nulles un klusums - neviens zvērs neuzdrošinās iejaukties, pat lapas ir sastingušas un pēdējiem spēkiem turas pie zariem, jo šovakar visiem ir jauzvedas klusu. Pie debesīm pilns mēness un zvaigznes, un dūmi vertikāli kāpj pie Dieviņa. Un to visu ieskauj viegli sudrabaina, gandrīz caurspīdīga migla.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, October 11th, 2016
| |
22:10 - gadalaiki
|
Mašīna sataisīta
Jumta bagāžnieks uzmontēts
Slēpes ievaskotas
Vēl tikai jāuzliek pareizās riepas un ziema var sākties!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, September 29th, 2016
| |
15:44 - hibrīdauto
|
Pirmo reizi manās rokās nonāca hibrīdauto un es pārliecinājos, ka man tādu nevajag.
Vienkāršs masu auto, salons parasts, plastmasa cieta, kamēr jauns, tikmēr braukt var. Pārsteidza degvielas patēriņš - vidējais zem 5 l/100 km, īpaši pilsētas satiksmē patīkami ripināties ar elektromotoru un lādēt akumulātoru garākos nobraucienos. Ar to arī visi plusi izbeidzās un sākas mīnusu saraksts:
- salīdzinot ar Teslas akselerātora pedali, kur ir izteikti trīs režīmi - paātrināties, kruīzs, bremzēt/lādēt akumulātoru, Toyotai tas padevies tāds "pļurīgs" un lādēšana/bremzēšana ir mazāk jūtama, kas liek biežāk spaidīt bremžu pedāli.
- kolēģi jūsmoja par klusumu salonā, kad izmanto tikai elektro dzinēju, es sūdzējos par troksni salonā, kad pārvietojos ātrāk kā 60km/h. Ja man darbavieta iedotu šādu darba mašīnu, es noteikti mainītu darbavietu.
- piekare pilsētā un uz ātrgaitas šosejām ir ok, bet mazos ceļos un bedrēs rodas sajūta, ka riteņi nolūzīs. Neapskaužu tos cilvēkus, kas brauc ar šādu auto pa Rīgu.
- un protams elkoņu balsti, kā arī salona ergonomika ir gariem ceļiem nepiemērota. Te gan jāatzīmē, ka esmu ļāvies MB un BMW lutināšanai un paēdušai pelītei, kā zināms, miltiņi rūgti.
Vēlāk apskatījos, cik tāds auto maksā un mierīgi devos gulēt - labi, ka man neko nevajag pagarināt ar jaunu auto.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, September 26th, 2016
| |
17:22 - Dilemmas
|
Svētdienas rīts sākās ar morālu dilemmu - zvanīt pašvaldības policijai vai nē, nosūdzet kaimiņieni vai nē. Iemesls protams ir visnotaļ egoistisks - atriebe, jo tieši šo kaimiņieni turu aizdomās par atkārtotiem zvaniem RPP un izrakstītām soda kvītīm dažsimtu eur apmērā.
Vēlāk, minot pedāļus Rīgas ielās un izvairoties no bedrēm un neuzmanīgiem gājējiem, pārdomāju savu izvēli - apstāties pie luksofora sarkanā signāla vai nē. It kā varētu braukt, mašīnu nav, gājējs nospiedis pogu, pārskrējis pāri ielai pie sarkanās gaismas un mana (ne)apstāšanās nekādā mērā neietekmēs zemes orbītu un laikatelpā neveicinās izmaiņas.
Kad biju jau aizminies līdz "Latgalītei", sameklējis Janku un pēc draudzīgas sarunas un rakāšanās lūžņu kaudzē atradām vajadzīgo detaļu, Janka man teica - es Tev to dāvinu, jo man tā tāpat nav vajadzīga un redzu, ka Tu gribi pats skrūvet un darboties. Pirmajā brīdī apstulbu, pasmaidīju un teicu: "Paldies!" un smaidīgs devos projām.
Smaidīju un pielēmu, ka nezvanīšu RPP, ka arī turpmāk apstāšos pie luksofora sarkanajiem signāliem un ka esmu "kosmosam" parādā vienu labu darbu. Es tikai vēl nezinu kādu, tādēļ esmu atvērts priekšlikumiem.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, September 20th, 2016
| |
13:52 - Dzīve laukos 2
|
|
Pirmdienas rīts - tā vietā, lai pamostos sešos, vārītu tējas un kafijas, putras un olas, skrietu dušās, gludinatu kreklus un nervozētu sastrēgumos, mēs pamodāmies īsi pirms astoņiem, izpīpējām pirmo cigareti skaitot krītošās kļavu lapas, ieslēdzām mobilo internetu un pēkšņi nokļuvām darbā. Pļāpas nomainija krāsniņas kurināšana, tenkas - malkas sanešana, pierasto prokastinaciju - rosīšanās pa pieliekamo. Kopumā bilance pozitīva gan darbu, gan nedarbu jomā.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, September 6th, 2016
| |
07:27
|
|
Rīti ir visskaistākie, kad saules ceļā nestājas mākoņi un tā var brīvi spoguļoties māju stiklotajās fasādēs. Šādos rītos pat noplukušākā Zolitūdes deviņstāvene pārvēršas par Saules Akmeni un ļauj smaidīt un priecāties. Vai tāpat nav ar cilvēkiem?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, September 5th, 2016
| |
06:49
|
Sestdienas ir ka raditas, lai uzvilktu baltu kreklu, nonestu dazus klepjus baltu skaidu, pagrabtu piecas saujas ar spozam naglam un uzsistu baltu jumtu.
Toties svetdien visu dienu vareja skaitit pantinu no bernibas: "Saulit spid, lietins list, vecam zidam bikses plist!"
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, August 22nd, 2016
| |
07:45 - Par saknēm
|
Pie manis atbrauca 80 gadīgs onka - Jānis, kura vectēva dzimšanas vieta norādīta māja, kurā pašreiz dzīvoju. Ja es būtu viņa mazdēls vai ja viņa mazbērni dzīvotu šajā mājā, tad
sanāktu, ka māju cēla vec-vec-vec-vectēvs. Jāņa vectēvs mira pagājušā gadsimta sākumā, laikā kamēr abi dēli bija iesaukti Pasaules karā. Māte, palikusi viena, nespēja uzturēt saimniecību un māju pazaudējusi (ūtrupē vai pati pārdevusi - nav zināms). Veids, kā Jāņa māsīcas atguvušas mājas nav zināms, bet runā, ka tā jau izsenis nodota Kaudzīšu skolas skolotāju rīcībā.
Trīs bildes, kur māja redzama pirms ~60 gadiem un kopija no dzimtas koka - lai top stāsts, ko nodot nākamajām paaudzēm.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, August 16th, 2016
| |
11:16 - Jūra, daba, es
|
|
Tātad par laivām - šī nebija pirmā reize, kad pavadīju laivā vairāk kā vienu dienu un es atkal sajutu, ka tas ir "mans". Tā sajūta atnāca pirmās dienas pēcpusdienā, kad dodoties pretī saulei, liegi šķelot viļņus un trenējot skilus, es sajutu ka mēs - laiva, jūra, es - esam uz viena "viļņa".
Jā, bija situācija, kad paliku viens starp mēnesi un sauli, katrs savā pusē, tie miedza ar aci un teica - nepadodies. Vējš pluinīja viļņu frizūras un smējās, ka tādiem nolaizītiem tipiņiem nav vietas starp igauņu salām, bet pati sala lepni stāvēja uz vietas un neparko negribēja panākties tuvāk. Es zināju sliktāko scenāriju, bet bailes nebija. Atmiņā uzplaiksnīja epizode, kad pirms pusotra gada gulēju slimnīca un sapratu - es dzīvošu. Arī šoreiz es to sajutu, es dzīvošu, jo es gribu dzīvot.
Dzelteni bija mani rīti, kā Ziedoņa pasakās, kad dzeltena saule lej dzeltenu gaismu pār dzelteniem ziediem zeltainās pļavās, kur dzeltenā laivā stāv dzeltena veste. Elpu aizraujoši bija mani rīti, kad salas īstenais saimnieks, masīvs ērglis ar līku knābi, atlidoja sasveicinaties (vai izvērtēt manu piemērotību brokastu ēdienkartei). Mierīgi bija mani rīti, kad ar galvu uz leju sēdēju laivā un skaitīju sekundes līdz pirmais no komandas piebrauks un iedos atbalsta punktu.
Tagad atlicis vien tāds sīkums kā sadziedēt plaukstas locītavu, atrast savu laivu un trenēties, trenēties, trenēties.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, August 11th, 2016
| |
23:59
|
|
Pēc kārtīga gāziena var savākt mantas, iekārtoties gulvietā zem tenta un pasapnot par jūru. Rīt, ja tiksim līdz tuvākajai salai (ar kajakiem) vārds jūra jau būs kļuvis no mīļvārdiņa par lamu vārdu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, August 6th, 2016
| |
23:25 - Higiena
|
- Ser, es atvainojos, mūsu restorānā nedrīks ienākt ar basām kājām - tas ir pret higienas normām.
- Tiešām? Es biju plānojis lietot nazi un dakšiņu! Es ar kājām neēdu.
- Es tomēr ceru, ka jūs mani pareizi sapratāt. Un reizēm trauki plīst un jūs un jūsu bērni var sagriezties.
- Labi, labi. Sakiet, jums problēma ar higienu ir tikai restorāna zālē vai arī virtuvē? Ko jūs man ieteiksiet - izmantot apkalpošanu numurā vai tomēr meklēt citu restorānu?
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, August 3rd, 2016
| |
23:36
|
|
Būt te un tagad, atšķirt svarīgāko, atlicināt laiku sev, lai saprastu ko vēlos, ko patiesi vēlos darīt un to arī darīt - cik vienkārši.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, July 31st, 2016
| |
21:49
|
Izkāpjot no auto, apstāties peļķē, kas uz karstā asfalta ātri uzsilst un tik patīkami kontrastē ar mašīnas vēso gaisu, noskalot jūrmalas smiltis, noķert izbrīnītus skatienus restorāna skatlogā un doties baudīt ruma kokteiļus.
Šogad vasara ir tik jauka, ka sestdienās/svētdienās vilkt apavus ir grēks.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, July 29th, 2016
| |
20:59
|
|
Rīts, nemaz ne tik agrs, jo iepriekšējā vakarā bija gan alus, gan vīns. Pienāk kolēģis, jauns puika ap gadiem 25-30 un saka - es zinu, tav kabatā ir tas, ko es ļoti vēlos, lūdzu iedod. Izvelku mobilo - atsakās, dodu savas mašīnas atslēgas - atsakās, visbeidzot izvelku cigarešu paciņu un uzcienāju. Puika atplaukst smaidā, pateicās un aizpīpē, bet es viņam uzdodu jautājumu - vai tiešām šī viena cigarete ir vērtīgāka par jaunu telefonu vai manu mašīnu?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, July 22nd, 2016
| |
13:41
|
Divas dienas, rimtas kustības, ķermenis strādā un prāts atpūšas,
Pirmajā stundā strādā rokas, drudžaini un mazliet neveikli, cenšas pierādīt ka var visu. Kad tās ir piekusušas, tad kustības kļūst rimtas un ķermenis pats atcerās, ka galvenais darbs ir jāveic ar muguru, īsiem īrieniem, beigās pieturot airi, lai laiva iet taisni. Līkumi, koki, saknes, kāpas un pēc divām dienām, iebraucot jūrā, sajūta ir kā pēc labi padarīta darba. Ir nogurums, diena nav karsta, bet jūras vējš un viļņi sauc saņemties, uzvikt jaunākajiem vestes un mesties bangojošajā stihijā, priecaties par šļakatām un ļauties straumei, kas ar katru vilni nes talāk un tālāk, prom no dvieļiem, ugunskura un realitātes.
Prieks par bērniem, kuri paši spēj vadīt savu laivu un "iekabina" vecākiem pat veselu stundu. Viņi aug lieli, kļūst patstāvīgi un izklīst bariņos pa mežu, gravām un upes krastiem, par vecāku klātbūtni atceras vien tad, kad lietus vai izsalkums atgriež realitatē.
Domas, kā mākoņu aitiņas, parādās pie apvāršņa, nogorās, pārvēršas par pasaku pilīm vai milzīgiem pūķiem, tad aizpeld un izplēn pelēkā masā. Tā, kā bija, vairs nebūs nekad. Bet kamēr rokas kustās un prāts spēj ģenerēt aizvien jaunus un jaunus "es gribu", mums ir šis brīdis kuru baudīt un kurā ienirt kā lielā, siltā vilnī, kam seko nākamai, tad vēl un vēl, un vēl ...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, July 11th, 2016
| |
11:02
|
|
Nakts lidostā - 2h pastaigas, 3h darba, 2h miega. Izvēlējos platāku, bet cietāku soliņu, datoru paliku zem galvas kā spilvenu un telefonu iebāzu kapucē, lai neaizguļos. Izlidošanas terminālī mani saigaidīja uzraksts TRAVELERS LOVE HOME un es zinu, ka tad, kad atgriezīšos mājās, es apgūlšos savā gultā un atzīšos tai mīlestībā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 28th, 2016
| |
22:51
|
|
Rīgas ielas izrādās ir galīginepiemērotas skrituļslidām, toties trīsdesmit gadus vecs velosipēds, ar lieliem ripuļiem un varenstaltu sēdpozīciju ir īstā štelle!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, June 20th, 2016
| |
13:02
|
|
Gaisa temperatūra un dvēseles stāvoklis paģēr nodarboties ar mājokļa uzkopšanu ietērpā, kas piestāvētu vācu dokumentālajam kino +18
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Thursday, May 19th, 2016
| |
14:20
|
|
“We are sitting in a meeting and are trying to figure out all the details,” tipiska Sviedru pieeja problëmas risinäshanai - vël viena sapulce.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 15th, 2016
| |
15:33
|
Pēc pusnakts nomodā ir tikai lakstīgalas un maijvaboles, kā arī dolbojobs un ačkariks. Un visi sajukuši pa savam.
Dienā gan kompānija jautrāka:
Melns krauklis, kas mielojās ar saulē vītnātām lapsas iekšām.
Līdaciņa, tik rijīga, ka tai ar māsas dēlu nepietika un nolēma aprīt arī ko no gumijas.
Odu mātītes ir modušās, tā pat kā mazās ērcītes - beidzot arī mums kāds uzbrūk.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|