mmd's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus
> 20 jaunākus

Sunday, January 8th, 2017
19:58 - Ātrvilcienā
kopā ar trim, līdz baltajām pelītē piedzirdītiem pulkvežiem - šo es nemācēšu atstāstīt. Draugi, lielākie ienaidnieki un beigās atkal draugi. Prātā palika frāze - Vi svoego prezidenta ne viberaete, takze kak i mi.

(2 comments | ir ko piebilst)

Friday, January 6th, 2017
23:43 - Aleksandrs
Es uzrakstīšu, kad tikšu pie klavieres. Ziemeļi, Baltkrievija, šņabis - fantastiska saruna vilciena kupejā.

(2 comments | ir ko piebilst)

Thursday, January 5th, 2017
16:50 - Jauns gads, jauns - kas?
Kad otrā janvāra diena bija veiksmīgi nobumbulēta, es pīpēju uz balkona un uzdevu sev jautājumu - un kas ir mainījies? Nekas!

Bet tad nāca cita diena, kad pievērsos sevis lutināšanai. Tad vēl vien, kad starp četrām tikšanās reizēm veiksmīgi iesviedu stundu baseinā. Tad abas mašīnas pateica, ka labāk iet kājām un šodien es gāju līdz lidostai, lai pirmo reizi dotos atpūtas braucienā viens pats. Tas ir kas jauns.

Un kad Tu pēdējo reizi darīji kaut ko pirmo reizi?

(5 comments | ir ko piebilst)

Monday, December 26th, 2016
12:43 - Saulgrieži
Ir svarīgi,
lai dūmu stabs kāpj debesīs, -
ja tev ir seši krēsli,
sadedzini trīs.

To rožu kroni,
ko ap logu pinat, -
ir svarīgi,
lai jūs to sadedzināt.

Un to, kā sadeg vārds,
jūs arī zināt.
Pirms nesadegšu es,
jūs mani nepazināt.

Un viss, kas tiek
pirms sadegšanas svērts, -
cik dīvaini -
nav savu pelnu vērts.


/I. Ziedonis/


Nav brīnums, ka šo dzejoli es izlasīju dienā, kad saulgriežu ugunskurs tapa. Trīs metri liesmu, miljons dzirksteļu, vecas mēbeles un dakšu kāti, aizpērnie Jāņu vainagi un trejdeviņas domas. Ir svarīgi, lai jūs to sadedzināt.

(ir ko piebilst)

Sunday, December 25th, 2016
15:15 - atkal laukos
Laikam spiningu līdzi ņemt bija muļķīgi, jo ezers aizvilcies ar tik biezu ledu, ka varētu mierīgi slidot. Lēnām apgāju apkārt, pētot bebru mielasta paliekas un neielūztot daudzajos grāvjos. Pie viena strautiņa ietekas ir 2 metrus gara, neaizsalusi josla. Varbūt ka tur var iemest vizuli un varbūt viņas, līdakas vislielākās, tur sēž un gaida mani? Bet varbūt tur ir sakne, kura cer aizķert vizuli un uzvilināt mani uz ledus? Lai jau, kad vizulis ir atbrīvots un ledus vairs nešķiet tik bīstams, var paiet tuvāk atkusušajai lāmai un papeldināt mākslīgo zivi. Zinu, es neko nenoķeršu, jo ledusskapis/pieliekamais pilns ar pārtiku, bet caur nosalušajiem pirkstiem manī ir iezadzies azarts. Peldinot spīdīgo vizulīti, es sevī sajūtu mednieku - to, kurš mēģina iztēloties, ko jūt un domā līdaka, kas viņai patiks, kā viņu piemānīt, kā iepatikties, kā likt noticēt.

Mežs ir kluss un vienīgi vējš spēlē ksilafonu, vieglām kustībām notraušot piles šur un tur no koku zariem, tad klausoties kā tās skan, atsitoties pielijušajās sūnās, uz ledus vai pret vecās alumīnija laivas korpusu. Mākoņi saprot, ka tas tikai mēģinājums, tas nav īstais koncerts un te blēņoties ir atļauts - ik pa brīdim aizvelk vai atvelk priekškaru, tad nober sauju lielu lietuslāšu uz pelēkā ledus un skrien tālāk.

Caur mitrajām biksēm un trīcošajiem pirkstu galiem, caur nosalušajām pēdām gumijniekos mani uzrunā silta teja un desmaizes. Tās mani sauc uz mājām - pietiek blēņoties, Tu taču saproti, ka divi metri zāļainā krastā nav īstā vieta. Tev jānāk mājās, pie datora un marmelādes bļodiņas, pie siltas podiņu krāsns un krūzes vīgriežu tējas. Un es padodos kārdinājumam, es nāku mājās, es klausos mūziku un es atceros visu.

(4 comments | ir ko piebilst)

Thursday, December 8th, 2016
23:46
Laiks? Jā - reizēm tas skrien un reizēm velkas kā gliemezis. Un reizēm izdodas apsēsties un padomāt, ka tā ir tikai ilūzija un laikam - tādā izpratnē, kā stundas, dienas, gadi - nav nozīmes vai arī to piešķiram mēs paši.

(ir ko piebilst)

10:47 - neticami, bet fakts
- pēc divām nedēļām nožēlojamas eksistences, pārtiekot no seriāliem un zupiņām, dzerot zilas un sarkanas tabletītes, staigājot pa sienām un nolādot visu pasauli, es satiku sevi un kopā mēs atgriezāmies pie pirmsākuma. Grāmatas, elpošana, pastaigas, sarunas - nekas jau nav noticis, es esmu dzīvs un dzīve mani lutina.

- pēc nedēļas ātrajā mašīnā, griežot saulītes un frēzējot līkumus, es atkal agriezos autoservisā. Esmu mierīgs un pacietīgs.

(2 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, November 23rd, 2016
08:10 - Matrix
Uz galda ir divas tabletes - viena zila, otra sarkana. Vispirms iedzeru zilo, tad sarkano, kā dakteris vēlēja. Pat ja man izdodas pamosties no Matrix sapņa, es neko neatceros.

Toties mana matrica ir gana labi izveidota, tajā ir daudz gaišu un krāšņu brīžu. Lai ņemam par piemēru starojošo Rīgu un svētku uguņošanu krastmalā, kas šogad bija padevusies īpaši krāšņa. Tad vēl krāsainā filma par Alises piedzīvojumiem, kas šodien īpaši trāpīgi parāda, ka pūķi var uzvarēt drosmīgi tam stājoties pretī. Gribu arī atzīmēt, ka deju izrāde "No Zobena Saule Lēca" ir spilgts pasākums, kur bungu ritmā atslēgt smadzenes un ļauties baram - es esmu viens no, pieskaitiet mani, es arī gribu.

Ir protams lietas, kas nav ideālas un lai arī laba atmiņa reizēm palīdz paspīdēt ar faktiem un uzturēt interesantu sarunu, reizēm gribas parakāties pa savu cieto disku un dažas lietas izdzēst. Aģent Smit, kad būs pieejama mobilā aplikācija pagatnes atmiņu rediģēšanai?

(ir ko piebilst)

Monday, November 21st, 2016
00:00 - Par skrējienu
Bauda nav tur, uz kurienu Tu skrien, tāpat kā zāle - tā nav zaļāka citā pļavā. Tava bauda ir Tevī pašā. Jā, ja Tu to apjaut un bauda ir pašā skrējienā, tad gan ir savādāk, tad var skriet pa apli un ķert bezgalīgu kaifu.

(ir ko piebilst)

Saturday, November 12th, 2016
19:37 - Kulinārija
Ja krāsnī ieliek trīs klēpjus malkas, tad biezpienmaize sadeg, toties siermazes var izcept arī pēc 12 stundām.

(ir ko piebilst)

Friday, November 11th, 2016
13:29 - Apskaudiet
Aiz loga jaunieši montē ceļamkrāna strēli - svaigs gaiss un adrenalīns, un viņiem par to maksā. Viņi varbūt skatās biroja logos un domā - ērti beņķi, kafijas aparāts un dators, un viņiem par to maksā.

(1 comment | ir ko piebilst)

Wednesday, November 9th, 2016
16:27
Mīlīši - kāds tikko bija saulriets! Visapkārt balti jumti, dūmaka un lielas sarkanas bumbas fonā lepni stāv saules akmens un dvīņu torņi. Tik skaisti, ka pat fotogrāfēt negribējās, piestāju pie loga ar lafijas krūzīti rokās un ierakstīju to savā atmiņā. Dzīve ir skaista.

(2 comments | ir ko piebilst)

Monday, November 7th, 2016
07:00
Mēs elpojam un mūsu elpa sastāv no daudzām ieelpām un izelpām, kas sākas un beidzas.
Tāpat mēs dzīvojam un mūsu dzīvē daudzas lietas sākas un beidzas.

(ir ko piebilst)

Sunday, November 6th, 2016
22:36 - piano
Viņi atsūtija divus jauniešus, kas izskatījās tā, ka paši būs jāuznes uz 5. stāvu. Divus. Bez štropēm vai citiem palīglīdzekļiem. Pasaki man Ciba, kādēļ es neatstāju viņus kāpņu telpā un negāju uz savu dzīvokli dzert alu, kamēr viņi, zarnas ritinādami un acu ābolus ripinādami, neieveļas kopā ar visām klavierēm?

Meklēju klavieru skaņotāju un muguras masieri?

(ir ko piebilst)

Thursday, November 3rd, 2016
20:41 - hronika
Šis bija viens no klusākajiem kino seansiem manā mūžā, likās ka zāle sastinga un pārvērtās melnbaltā fotogrāfijā. Galvas nedaudz uz augšu, skatieni sastinguši un kadrs aiz kadra liek uzdot jautājumus sev. Kā es rīkotos, ko es darītu, vai tad, ja šodien ienāktu svešs karaspēks, es noticētu, ka nekas tāds neatkārtosies? Spēcīgi, savādāk, personiski. Un iesaku.

(5 comments | ir ko piebilst)

Monday, October 31st, 2016
09:08 - Katram mākonim ir zelta maliņa
Pat tajās dienās, kad mākoņu sega cieši ieskāvusi zemi, no rīta vai vakarā, ir brīdis, kad saule spēj izlausties tiem cauri. Tad, pat vispelēkajam mākonim, ir iespēja parādīt savu zelta maliņu. Tad, pat visriebīgākajai lietus šaltij, ir iespēja uzzīmēt varavīksni. Un mums ir iespēja to pamanīt, pasmaidīt un smelties iedvesmu jaunai dienai.

(ir ko piebilst)

Monday, October 24th, 2016
00:24 - Cik grūti ir izteikties vārdos
Kad es saku "sarkans", tad domāju to kļavu lauka malā, kas septembra sākumā, viena pati, bija piesarkusi kā jauna meita. Cits padomā par luksofora signālu, vēl cits - par toreodora capte. Un talāk jau mūsu individuālā reakcija ar savu asociāciju.

(2 comments | ir ko piebilst)

Sunday, October 23rd, 2016
16:33 - Would you do a business for me?
Tātad - vienīgie, kas pārdzīvo par manu prombūtni laukos ir istabas augi. Līdz ar apkures sezonas iestāšanos, telpās ir tik sauss gaiss, ka jau divas dienas tiem ir par daudz. Ko darīšu, kad sāksies komandējumu sezona?

Risinājumu meklējot, man ienāca prātā - viesnīca telpaugiem. Līdzīgi kā ar kaķiem un suņiem, maziem bērniem un vērtīgām kaklarotām - prombūtnes laikā nododam profesionālam kopējam, kurš uztur gan vajadzīgo temperatūru, gan mitrumu.

Google nedod pozitīvu atbildi ne latviešu, ne angļu valodā - rādās, ka šī ir brīva biznesa niša.

(11 comments | ir ko piebilst)

Saturday, October 22nd, 2016
21:43
Šodien nevajag mūziku. Šodien es gribu dzirdēt, kā burti vārdos pārtop, kā uguns krāsniņā rūc un vējš koku zaros ziemu pūš.

current music: -

(ir ko piebilst)

Friday, October 21st, 2016
22:42
Nedrīkst palīdzēt citiem, ja tas var nodarīt pāri Tev pašam!

To man pirms gadiem pateica asinsdonoru centrā un šovakar to pateicu sev pats.

current music: Malbec 2013

(5 comments | ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> 20 jaunākus
> uz augšu
Sviesta Ciba