About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930
Dec. 6th, 2017 @ 08:32 am (no subject)
Tags: ,

Mani valdzina cilvēki, kuri prot izteikties bagātīgā valodā. Laikam tas man ir paticis vienmēr, jo atceros, ka studiju gados ievēroju trolejbusā mazu puisīti (viņam varētu būt kādi 3 gadi), kurš sarunā lietoja vārdu "kastrolis" un man tas likās apburoši, jo es savos trijos gados pilnīgi noteikti tādu vārdu vēl nezināju.
Tā ir tāda māksla - izteikties tā, lai otrs nolasītu gan tavu vēstījumu, gan arī emocionālo nokrāsu un spētu uzburt savā iztēlē to, par ko tu runā vai raksti. Apbrīnoju cilvēkus, kuri to prot.
About this Entry
Nov. 23rd, 2017 @ 01:55 pm (no subject)
Tags: ,

Man, piemēram, ir vesels strēķis tādas mūzikas, ko es klausos viena pati un tā īpaši arī citiem par to nestāstu, jo varu iedomāties man tuvu cilvēku pārākuma un šausmu apdvestās balsis, kad viņi izdzirdētu, ka man kaut kas tāds patīk. Tur ietilpst gan krievu popmūzikas dziedātāju dziesmas, gan turku seriālu dziesmas, gan vecas kantrīdziesmas un vēl viss kas.
Mani kādreiz viens cilvēks mēģināja vest pie prāta un iemācīt mīlēt "pareizo mūziku", kas viņa izpratnē bija You2, bet pārāk labi viņam neveicās. Varbūt arī tāpēc, ka viņš ļoti aktīvi un negatīvi izteicās par visiem, kuru muzikālā gaume atšķīrās no viņējās. Un tāda agresīva viņa nostāja manī raisīja iekšējo protestu pret to, ka viņš cenšas uzspiest man savu viedokli.
About this Entry
Nov. 13th, 2017 @ 10:53 pm (no subject)

Es esmu ievērojusi, ka tajās dienās, kad izdodas saņemties, šķiet, ka dzīve sāk ritēt it kā pa pavisam citu ceļu. It kā kādu līmeni augstāk. Notiek tādas lietas, par kurām sen esi sapņojis. Varbūt tomēr tā nav tikai sakritība, bet tomēr tieši tā izpaužas tas augstākā spēka plāns - ka tad, kad tu dari labāko, ko vien vari, un dari tieši to, kas tev ir jādara, dzīve sāk rūpēties par to, lai īstenojas tās lietas, par kurām tu ļoti sapņo, bet kuras īstenot nav tavos spēkos?
About this Entry
Jan. 20th, 2015 @ 08:14 am (no subject)
Tags:

Jā, mīlīši - vismaz uz mani strādā tas teiciens - ja esi galīgi neomā, meklē sabiedrību, kurā valda pozitīvs noskaņojums. Starp depresīviem pats kļūsti depresīvs. Ja esi sabiedrībā, kurā visi ir uzvilkušies, pats sāc uzvilkties. Ja vien neesi tik stiprs, ka spēj to pārvarēt.
About this Entry
Apr. 19th, 2012 @ 08:45 am (no subject)
Tags: ,

Šonakt sapnī es redzēju, ka piedalos kaut kādā teātra izrādē, kur man sākumā piešķīra divas mazas lomiņas (ar vienu frāzi), bet tad beigās tomēr ļāva palikt tikai pie vienas, kur man vajadzēja tēlot viešņu, kas atnāk pie kaut kādas raganas un prasa, vai viņa gadījumā nav šuvēja. Un ģenerālmēģinājumā visu filmēja, lai pēc tam parādītu, kā tas viss kopā izskatās un veiktu uzlabojumus. Un kārtējo reizi man ir sapņi par to, ka tūlīt būs jāiet uz skatuves, bet es neesmu pienācīgi sagatavojusies, jo visu laiku skraidu apkārt, citiem palīdzēdama. Bet beigās laiks pašai sev atliek tā, ka visu var paspēt, tikai mēli pārkarot pār plecu. Kaut ko tas atgādina no manas dzīves.
Labi, ka nākošajā nedēļā ir atvaļinājums. Vajag laiku mazliet apstāties un padomāt, ko es daru, kāpēc es daru un vai tas, ko daru, ir tas, ko gribu darīt.
About this Entry
Feb. 8th, 2012 @ 11:38 am (no subject)
Tags: ,

Šorīt es biju laimīga, ka pulkstenis nozvana. Sapņoju,ka dzīvoju savu vecvecāku mājās un mācos angļu valodu pie savas bijušās klases audzinātājas, kura uzdeva mājas darbus. Kad saņēmu savu mājas darbu atpakaļ izlabotu, tur nebija nevienas kļūdas un atzīme bija pieci. Sākumā nodomāju - o, pieci, bet pēc tam viņa čērkstošā un viszinīgā balsī pateica, ka tas esot desmit ballu sistēmā. Kad es viņai sašutusi prasīju, kāpēc tad tik slikta atzīme, viņa pateica, ka es esot izpildījusi tikai tos uzdevumus, kurus viņa esot pateikusi, nevis tos, kurus viņa esot iedomājusies, ka gribētu, lai es izpildu. Un tāpēc, ka es to neesot iedomājusies, tāpēc arī tik slikta atzīme. Tad es sašūmējos un sūtīju viņu ratā. Un tad tā strīda vidū nozvanīja modinātājs.
Šis riktīgi ir kaut kāds sapnis, kurā zemapziņa jokus taisa.Baigi bieži sanāk piedzīvot situācijas, kad man netiek konkrēti pateikts, ko no manis sagaida, bet pēc tam saņemu sliktu novērtējumu par to, ka neesmu attaisnojusi kāda cilvēka gaidas vai cerības. Tāpēc man ļoti patīk sarunāšana. Man patīk sarunāt ar draudzenēm, kā mēs svinam dzimšanas dienas. Man patīk sarunāt un vienoties par konkrētām lietām, kuras tad es varu sagaidīt no cilvēka. Tādas neapzinātās gaidas vispār ir vienas no kārtīgākajām dzīves bendētājām. Pati jau arī grēkoju - ik pa brīdim sanāk gaidīt no kaut kā kaut ko, ko nevaru sagaidīt. Bet atliek tikai atcerēties, ka neviens jau pa lielam nav man neko parādā, lai tās gaidas izzustu un dzīve atkal iegūtu neitrāli pozitīvu nokrāsu.
About this Entry
May. 16th, 2011 @ 10:23 pm (no subject)
Tags: ,

Mazliet skumjas acis. Nevaru saprast, vai īsti ir pamats vai nav. Vai R man vienkārši jauc galvu vai arī viņam pašam galvā ir juceklis. Varbūt abi... Vai arī - viņam šodien bija melnā diena - tāpat kā man todien... Bet vai man to vajag? Varētu aizrakstīt īsziņu Blondajam grēkam, bet tas jau arī nav ne par matu labāks un man tā īsti nav vēlēšanās viņam rakstīt.
Bet man šobrīd vienkārši gribas labu kompāniju - ar ko parunāt par dzīvi, attiecībām, pavasari, brīvību, dzīves jēgu un plāniem. Iedzert kafiju vai tēju, kopīgi paklusēt u.t.t.
Kaut gan - droši vien man jāpietiek pašai ar sevi. Visbiežāk jau arī pietiek. Bet dažkārt - tādos vakaros kā šis - tomēr nē. Un tad es domāju par visiem tiem pāriem, kuri izvēlas būt kopā ar kādu, lai gan kopā ar šo kādu viņi ir nevis laimīgi, bet cieš, mokās u.t.t. Un domāju, vai es arī tā gribētu - lai nejustos vientuļa tādos vakaros kā šis. Un saprotu, ka tomēr - nē. Jo tad es justos daudz, daudz vientuļāk.
About this Entry
May. 12th, 2011 @ 09:19 am (no subject)

Es esmu aizrāvusies ar numeroloģiju. :) Baigi interesanti, ka tas, ko par mani saka astroloģija, sakrīt ar to, ko par mani saka numeroloģija. Un vēl interesantāk ir tas, ka tas viss sakrīt arī ar to, ko es pati varu par sevi pateikt, palasot savus vecos dienasgrāmatas ierakstus vai dzejoļus un dziesmu tekstus. Tad, kad es dzīvoju ikdienā, tad es to tik ļoti nepamanu. Bet kad palasu pēc kāda konkrēta laika to, kas ir uzrakstīts - tur jau viss tas ir. Izkristalizējušās un gatavas atbildes. Tāpēc man patīk gan savas vecās dienasgrāmatas, gan arī savi vecie dzejoļi un dziesmu teksti. Jo, lai gan tie varbūt nevienam neko daudz neizteiks, tie man pašai izsaka daudz, atklāj manas patiesās domas un sajūtas.
About this Entry
Mar. 25th, 2011 @ 04:04 pm (no subject)
Tags: ,

Man šovakar paredzama liela mājas kārtošana, lai rīt un parīt es varētu pievērsties tām lietām, kuras vajag savest kārtībā šajā nedēļas nogalē. Jāiemācās strādāt, lai pēc tam varētu atpūsties. Es esmu kļuvusi mazliet par darbaholiķi. Nē, par darbaholiķi laikam īsti nē. Drīzāk vairāk par kaut kādu pienākumu cilvēku. Mācos strādāt, mācos uzņemties iniciatīvu, atbildību, mācos pakļaut savas darbaspējas savai gribai. Ne vienmēr sanāk, jāatzīst. Bet kad nesanāk, mēģinu no jauna.
Laikam jau es neesmu sevišķi augstās domās par sevi.
Vienīgais labums, ka pēdējā laikā neesmu arī vairs sevišķi zemās.
Ja man jautātu, kas es esmu, es laikam atbildētu - esmu vienkārši cilvēks, ne īpaši labāks, ne īpaši sliktāks par pārējiem.
About this Entry