man viņas vienmēr ir patikušas. vienreiz man bija neliels izbīlis no odzes, kad šamā iešņācās kādus 30 cm no manas rokas (biju aizrāvies, lasot čaulas un nepamanīju lopiņu, bet zvērēns bija iemidzis saulītē; domāju, ka arī lopiņš sabijās pamodies ieraudzīdams mani). otra nepatīkamā situācija bija, kad es vispār nesapratu, ko darīt. biju aizgājis apsriesties ar vienu herpetologu, bet šams savus lopus tad apkopa. ij melnā mamba nebija paklausīga un nevis nokļuva traukā, kurā lopiņam būtu jāpagaida, kamēr terārijs tiek iztīrīts, bet uz grīdas. telpa neliela, es tikko ienācis pa durvīm, redzu, kas notika un kas par čūsku ij nesaprotu - palikt mierā stāvot vai lekt pa durvīm ārā un aizcirst tās ciet. izvēlējos variantu mierīgi pastāvēt (melnā mamba ir viena no visindīgākajām Āfrikas čūskām; pēc kodiena nāve nav ilgi jāgaida, turklāt lopiņš ar pariebīgu raksturu). visādi citādi čūskiņas ir uķi-puķi-radījumi. viņām ir tik ideāla ķermeņa forma - tāds skaistums! nekādu lieku, tizlu ķermeņa izbīdījumu - ekstremitāšu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}