missalise

Man ir apaļa 0 fizisko dienasgrāmatu. Tuvākais dienasgrāmatai, kas man ir bijis, ir agrīnā ciba. Pat ja reizēm iedomājos, ka būtu labi kaut ko pierakstīt, atceros, ka tāpat bšu slinkums to pēc tam lasīt :D

(Reply)(Thread)

Tas atkarīgs no ierakstiem. :) Man manējo ik pa brīdim intersanti palasīt, redzēt, kāda esmu bijusi un kāda esmu tagad.

(Reply)(Parent) (Thread)

tā kā es mainos tikai uz labu, nav vēlmes lasīt par "sliktāku" mani :D

(Reply)(Parent)

Es pat neatceros, kādas štukas 10 droši. Vai 15?

Dienasgrāmatas dziļā bērnībā (gadi 9?) man ieteica rakstīt māmuļa. Pamēģināju, un konstatēju, ka lasīt tās ir interesanti, bet rakstīt - ne visai.

Atjaunoju rakstīšanu kādu 18 gadu vecumā. Na visai čaklā tempā dažos gados pierakstīju biezu A4 kladi un pēc tam sadedzināju. Ne jau aiz lielas slepenības, bet tā bija tik drūma, ka vai melns gar acīm, izlēmu to labāk vairs nepārlasīt.

Pēc tam rakstu dienasgrāmatas lēkmjveidīgi...kad dabūju kādu kladi rokā.

Klades ir mana vājība. Taisni uzprasās būt pierakstītas.

(Reply)(Thread)

Es arī pirmo blociņu, ko sāku rakstīt 12 gadu vecumā, nosvilināju. Bet ar nākošajām vairs to nedaru tāpēc, ka atceros, ka tās pirmās bija žēl.

(Reply)(Parent)

Man ir četras.
Pašu pirmo man uzdāvināja māsa,kad mācījos 4.tajā klasē. Tāda skaista, balta ar notīm uzzīmētām,krāsainām lapām. Uz vāka bija rakstīts "My Diary" un viņa bija aizslēdzama. Mans pirmais ieraksts bija par Maiklu Džeksonu, un ka esmu viņš samīlējusies. Kautrīgi parādīju savu pirmo ierakstu arī māsai :)
Visas pārējās arī bija aizslēdzamas. Tagad gan visām slēdzenes ir uzlauztas, jo atslēgas pazudušas. Līdz pat 11. klasei rakstīju katru dienu. Visas sajūtas, notikumus, mīlestības u.t.t Tagad pārlasot, daudzas lietas pat neatceros, ka tā ir bijis :) Tāpēc jo interesantāk pārlasīt. Tagad es savā pēdējā dienasgrāmatā atceros ierakstīt apmēram reizi pusgadā vai gadā. Tad uzrakstu tādu īsu kopsavilkumu par notikumiem, kas tajā laikā bijuši. Jā, un pēdējas dienasgrāmatas pēdējā lapā esmu uzrakstījusi visus savus Vīriešus, ar kuriem esmu ... numeroloģiskā secībā. :)

(Reply)(Thread)

Es kaut kad skaitīju vīriešus, ar kuriem tās dienasgrāmatas rakstīšanas laikā esmu iepazinusies. :)

(Reply)(Parent)

Atvainojos par traucējumu :) Bet jauki tā atcerēties :)
Tā kā agrīnā jaunībā vēl dzīvoju kopā ar dažādiem manu dzīvi mīlošiem okšķeriem, tad katru svarīgu ierakstu uzrakstīju uz lapiņas, satinu cieši jo cieši ar skoču un ieliku krājkasītē, ar domu, lai neatrod. Joprojām neesmu visas lapiņas attinusi, bet doma ir to kādreiz izdarīt, kā nekā vairāk kā 5 gadi jau pagājuši.(: Pašlaik ir arī viena īstā, tāda liela, tur ir tāda milzonīga lapa ar visiem maniem draugiem un vairāk nedraugiem hronoloģiskā secībā ar datumiem, un tamlīdzīgas interesantas lietas un detaļas. Tagad gan kādu laiciņu esmu pārgājusi uz cibu.

(Reply)(Thread)

Ļoti oriģināli - ideja par lapiņām krājkasītē. :) Man mammucis arī bija briesmīgi ziņkārīga. Kad atrada dienasgrāmatas, tad arī lasīja. Un vēlāk jautāja, ko es ar šo vai to ierakstu esot domājusi. Es biju šokā. :D

(Reply)(Parent)

Es pat neatceros, rakstīju bērnībā un pusaudzes gados, iesāku jaunas, skaistas klades, pierakstīju trīs lapas un neturpināju. Kad biju jau pieaugusi, bez mazākā žēluma visu ārā izlidināju, man nepatīk atcerēties, cik es biju glupa. :D

(Reply)

palūkojos plauktiņā - 5. Sestā iesākta, tā man klejo līdzi. Vēl dažas (kādas 3 vai 4) tikai sadedzinātas pēc vidusskolas, kas, protams, bija muļķīgs gājiens, bet (klasiskais iemesls) gribējās tikt vaļā no visa, kas atgādina 'viņu'.
Sāku rakstīt kaut kad pamatskolā, man varēja būt 11, 12 gadu. Klasesbiedrs uzdāvināja blociņu, un tā tā lieta aizgāja.
Ir pāris dg, kas nav pabeigtas - grūti ilgstoši rakstīt iekš līnijām vai rūtiņām. Tāpēc izvēlos balto lapu kladītes, lai ir brīvība. un B5 formāts ir īsteni jauks.
jā, un "lēkmjveidīga rakstīšana" ir īstenais apzīmējums. :)

(Reply)

Man - viena, paplāna, tikai dažas lapas aizpildīju, kad nebiju pie interneta.

(Reply)

Sāku rakstīt, kad man bija kādi 11 gadi. Kopumā sarakstītas tika kādas 5 klades, kuras izmetu. Izmetu, jo kāds okšķeris ar kuru dzīvoja, sāka meklēt un lasīt. Tagad tikai Cibā rakstu.

(Reply)(Thread)

Starp citu, man ļoti gribas rakstīt atkal, bet es reti esmu viena vakaros. Un rakstīt patīk vakaros. Kā arī zinu, ja viņš pamanīs, ka rakstu, gribēs lasīt, bet man gribas, lai ir privāti, tikai sev vienai. Tad nu nerakstu uz papīra.

(Reply)(Parent)

Man ir mapīte ar dažāda izmēra un stāvokļa papīra lapām. Laikam šovakar pirmoreiz ieviesu "dedicated" mazo piezīmju blociņu dažām lietām, drīz būs pilns.

(Reply)