| Nov. 26th, 2021 @ 01:37 pm (no subject) |
|---|
Es lasīt iemācījos apmēram vienā laikā ar savu četrus gadus vecāko brāli. Tā kā viņam dzimšanas diena ir rudenī, viņš sāka iet skolā vienu gadu vēlāk nekā lielākā daļa tajā gadā dzimušo bērnu, attiecīgi - viņam bija astoņi, bet man kādi četri gadi. Mums bija tāda grāmata "Rīta stunda", ar kuras palīdzību viņu mēģināja piedabūt pie lasīšanas. Bet es kā jau sīkākā gribēju arī visur ielīst pa vidu un parādīt, kāda es liela un gudra un visu ko varoša. Tāpēc - nolūrējusi, ka pieaugušie saka, ka vienas pasakas nosaukums esot "Ābols", es tā viszinīgi piegāju pie grāmatas un "nolasīju" šo nosaukumu. Pieaugušie, protams, sapriecājās par tādu manu ieinteresētību. Nezinu, vai manam vecākajam brālim tika dots partijas uzdevums vai tā bija viņa paša iniciatīva, bet nākošās atmiņas man ir par to, kā mans vecākais brālis sēž man blakus, manā klēpī ir tā pati "Rīta stunda", tā pati pasaka "Ābols" un viņš māca man atpazīt burtus. Jāatzīmē, ka viņš bija apbrīnojami pacietīgs un labestīgs. :)
Mana pirmā pastāvīgi izlasītā grāmta bija "Mazā raganiņa", otrā grāmata "Pasaka par Diegabiksi". Rakstīt arī es kaut kad iemācījos, bet vienu brīdi es sazin kāpēc rakstīju spoguļrakstā - no labās puses uz kreiso. Es tā piecu gadu vecumā rakstīju vēstuli brāļiem no sanatorijas - spoguļrakstā ar dzeltenu flomāsteru.
Un kādi ir jūsu lasīšanas/rakstīšanas mācīšanās stāsti? :) |
