Jun. 6th, 2018 @ 08:22 am (no subject)
Tags: ,

Es jau pieradu, ka māmiņa dzīvo pie manis. Šodien gan viņa brauc atpakaļ uz laukiem. Bet viņai pie manis asinsspiediens ir normalizējies. Viņa ir tāda dzīvespriecīgāka palikusi. Mēs parunājamies. Īstenībā es visvairāk atceros tieši tos brīžus, kad esmu ar kādu cilvēku pavadījusi laiku divatā - vai tā būtu eglītes ciršana mežā kopā ar tēti, vai pastaiga siltā maija vakarā pa pilsētu pirms balles ar jaunāko brāli, vai iešana uz Lidiņu, bet pēc tam uz filmu "Amēlija" ar vecāko brāli, vai tad, kad mēs ar mammu vienā pievakarē divatā savācām sienu vienā tīrumā (sanāca kādi 5 vai 6 vārti).
About this Entry
Jun. 6th, 2018 @ 09:07 am (no subject)

Daudz no tā, ko mācījos skolā, es esmu aizmirsusi, bet atmiņā ir palikušas daudzas lietas no tāda mācību priekšmeta kā "Lauksaimniecības pamati", ko mācīja mūsu bioloģijas un ķīmijas skolotāja (stingra, bet ļoti laba), viņa kādu laiku bija arī mana klases audzinātāja. Tieši šajās stundās es uzzināju par tādu lietu kā augu seka, par pareizu puķu stādīšanu podos, par potzaru potēšanu uz potcelma. Vispār - manas sekmes bija ļoti atkarīgas no tā, kas pasniedza attiecīgo priekšmetu. Vai - sliktākajā gadījumā - vai attiecīgajā mācību priekšmetā bija sakarīga mācību grāmata.
Un vispār - man labāk padevās tās lietas, kuras vai nu interesēja vai arī bija saprotams, kur es tās praktiski dzīvē varu pielietot. Pārējais kaut kā paslīdēja garām.
About this Entry