missalise

Man nav iebildumu draudzēties arī ar zinātnes noliedzējiem un kovididiotiem un jebkuru citu pārliecību piekritējiem, ja vien viņi ar savām darbībām nedara pāri citiem (šajā gadīumā - valkā maskas un neskraida apākārt bez vajadzības) un neuzbāžas par varītēm ar savu vienīgo un pareizo viedokli citiem.

Man, piemēram, mēdz rasties diskusijas ar zinātnes piekritējiem, kuri uzskata, ka reāls ir tikai tas, ko ir pierādījusi zinātne. Es, savukārt uzskatu, ka reāls var būt arī daudz kas cits, kas pagaidām nav zinātniski pierādīts. Jo varbūt mums priekš tā zinātniskās izpētes vēl nav tik smalku metožu un mērinstrumentu (agrāk taču nezināja, ka organisms sastāv no šūnām - bet vai tad tas nozīmēja, ka šūnas agrāk neeksistēja? Nē, nebija ierīču, lai to pētītu). Zinātne taču nevar pierādīt neticīgajiem, ka Dievs neeksistē. Tāpat kā ticīgie nevar pierādīt neticīgajiem, ka Dievs eksistē. Tāpēc abas šīs hipotēzes, manuprāt, ir vienlīdz cienījamas. Man ir svarīgi saprast, kāpēc cilvēks domā tieši tā, kā viņš domā. Ja es saprotu, tad es varu pieņemt arī to, ka cilvēkam ir atšķirīgs viedoklis.

(Reply)(Parent) (Thread)

Manuprāt, arī dezinformācijas izplatīšana, pat ja uzskati to par patiesu, ir pāri darīšana citiem. Bet nu labi, agree to disagree.
Es vienā brīdī nolēmu, ka dzīve ir par īsu, lai turētu savos kontaktos antivakserus, homeopātus, rasistus un homofobus, kādi pāris izlidoja, par vienu drusciņ bija žēl, bet neko darīt. Ir kaut kāda robeža, pēc kuras, manuprāt, nav svarīgi, kāpēc cilvēks domā, tā kā viņš domā – ārā un viss, nekas labs tur nebūs. Pārspīlēšu, bet tikpat labi var mēģināt izprast pedofilus (šis gan nav salīdzinājums ar ticīgajiem, lai arī, khm, daži katoļu priesteri, khm). Varbūt interesanti, bet tas nav kas tāds, ko vajadzētu ielaist savā dzīvē.

(Reply)(Parent)