missalise

Ja tur apakšā nav diagnoze pusaudzim, vai nevajadzētu tomēr audzināt vecākus???
Ne jau no gaisa viņi kļūst par tādiem

(Reply)(Thread)

Protams, viss sākas ar vecākiem. Jautājums gan - kas gan viņus - pieaugušus cilvēkus - audzinās? Kad skatos to šovu par bērnu audzināšanu "Supernanny", tur vienmēr atklājas, ka gandrīz viss, kas ir bērnos, ir no pieaugušajiem noskatīts. Un tad, kad mainās vecāki, pēc kāda laika mainās arī bērni. Bet ja vecākiem pašiem nav bijis pareizs piemērs savā ģimenē - no kā lai viņi to iemācās?

Sākumā varēja vismaz latviešu valodā iztulkot un parādīt Latvijā to šovu. Domāju, ka daudziem vecākiem tas būtu ļoti, ļoti noderīgi.

(Reply)(Parent) (Thread)

Bērni ir kā sūklis. Redzu pēc sava krustbērna. Ja, piemēram, viņa valodā parādās kaut kas specifisks, tad mēs uzreiz varam pateikt, no kura viņš to ir paņēmis. Daudzi arī saka, ka vislabākā audzināšana ir pozitīvais piemērs, nevis moralizēšana par to, kā ir pareizi. Un no vecāka ir atkarīgs, cik no paša pieredzētā pārnesīs bērnu audzināšanā, cik nē. Un cik ir gatavs mācīties par to, kā būtu pareizāk.
Var ierakt galvu smiltīs un atrunāties ar "man nav dots", "man arī pietrūka", bet var ar sevi strādāt, apzinoties, ka pat mazākais sīkums var atstāt iespaidu uz bērnu.

(Reply)(Parent)

bet vai tad brāļi neatšķiras?

(Reply)(Parent)

nav jau tik viegli to diagnozi uzlikt. Musdienās ārkārtīgi aktualizējas tas, ko ārzemēs psihiatrijā sauc par "personības traucējumi" - narcisisms, utt. Un tas pie mums vispār īsti neskaitās pie diagnozēm - jo nav psihiskie traucējumi. Un psihiatri tam nevar uzrakstīt zāles. Latvijas psihiatrija ir diezgan tālu atpalikusi no pasaules.

(Reply)(Parent)