man piektdien nācās to iestādi apmeklēt. un es paliku afigā kā tur normāli tikt no/līdz tramvajam. es nobridos pa to pļavu dubļos līdz pusstilbiem un secināju, ka tomēr briesmīgi ir tiem, kas tur strādā.
bet tur sanāk nenormāls līkums. es kad izgāju no tās nolāpītās ēkas (mani turp aizveda šoferis un es jau paspēju nožēlot, ka viņu palaidu brīvu) stāvēju un nespēju saprast kā nokļūt līdz tam tramvajam un redzēju, ka visi ļepato pāri tam dubļu laukam. un tad es sapratu, ka nemūžam vairs ar sabiedrisko nekulšos no/uz to ēku (man viens brauciens vēl noteikti ir paredzēts). kaut kas tik debīls un nepārdomāts kārtējo reizi, uzceļot tur ēku bez normālas piekļuves sabiedriskajam, ka man tiešām no sirds palika skumji par visiem tiem nabadziņiem, kuriem tā ēka ir ikdiena. tāda nolemtības/lāsta sajūta
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}