May. 15th, 2017 @ 09:43 pm (no subject)
Bet cik mēs tomēr katrs savādāk redzam šo pasauli. Šodien viens kolēģis teica, ka viņš nesaprotot, kā Eirovīzijā varējusi uzvarēt Portugāles dziesma, nevis Beļģija. Jo Portugāles dziesma taču esot bijusi nekāda. Cik mēs esam dažādi. Es savukārt jau pēc pirmā pusfināla bieži pieķeru sevi to dungojam. Un manā iztēle bur sajūtas - sajūtas par mieru, laimi, mīlestību, patiesību. Sajūtas,ka es atakl esmu atgriezusies bērnībā un ar brāli ganu govis - viņas meža pļaviņā savā nodabā ēd zāli, kamēr mēs - atlaidušies uz līdzpaņemtās segas - skatāmies zilajās, zilajās debesīs. Un zinām, ka vēlāk iesim lasīt meža zemenes.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]romija
Date: May 15th, 2017 - 10:29 pm
(Permanent Link)
Man arī patika. Man gan tas stils ir tuvs po žizņi.
From:[info]diegabixis
Date: May 15th, 2017 - 10:30 pm
(Permanent Link)
Es nepretendēju uz atdzejotāja talantiem, taču šķita, ka pie Tava posta būtu skaisti pievienot skaisti emocionālo dziesmas tekstu...

Mīlēt par mums abiem

Ja kādudien kāds pēc manis jautā
Saki, ka es dzīvoju, lai tevi mīlētu
Pirms tevis es tikai eksistēju
Noguris un man nebija nekā, ko dot

Mīļotā, sadzirdi manas lūgšanas
Es lūdzu tevi, atgriezies un vēlies mani atkal
Es zinu, ka cilvēks nevar mīlēt viens
Varbūt tu to vari ļoti lēnām atkal iemācīties

Mīļotā, sadzirdi manas lūgšanas
Es lūdzu tevi, atgriezies un vēlies mani atkal
Es zinu, ka cilvēks nevar mīlēt viens
Varbūt tu to vari ļoti lēnām atkal iemācīties

Ja tava sirds nepiekāpjas
Nevēlas sajust kaisli, nevēlas ciest
Nekaļot plānus par to, kas sekos pēc tam
Mana sirds var mīlēt par mums abiem