Par dvēseli
Posted on 06.07.2012. at 11:03
Nevarēju neielikt arī sev dienasgrāmatā, lai atcerētos.
Жил-был человек, а потом, как водится, умер. После этого оглядел себя и очень удивился. Тело лежало на кровати, а у него осталась только душа. Голенькая, насквозь прозрачная, так что сразу было видно что к чему. Человек расстроился — без тела стало как-то неприятно и неуютно. Все мысли, которые он думал, плавали в его душе, будто разноцветные рыбки. Все его воспоминания лежали на дне души — бери и рассматривай. Были среди этих воспоминаний красивые и хорошие, такие, что приятно взять в руки. Но были и такие, что человеку самому становилось страшно и противно. Он попытался вытрясти из души некрасивые воспоминания, но это никак не получалось. Тогда он постарался положить наверх те, что посимпатичнее. И пошел назначенной ему дорогой.
( ... tālāk ... )
Mazais līgotājs :)
Posted on 26.06.2012. at 09:36
Kā vīrieši kopj slimu sievieti :)
Posted on 09.03.2012. at 10:40
Kāpēc tu vēl gultā? Ak, slimo? Bet tik forši izskaties! Ļoti gribas ēst. Tu guli, guli, gan jau es pats visu izdarīšu. Kur mums makaroni? Kārbiņa ? Bet kurā – te viņas piecas? Tu necelies, es pats atradīšu! Nē, šinī milti. Šinī – cukurs ... Kāda starpība- ko izbēru? Kaut kādi putraimi... Kāpēc tu uzcēlies? Es tak pats visu sakārtošu. Nu neuztraucies, ej gultā. Paklausies, kur ir burku attaisāmais? Nē, atvilktnē nav. Tu atkal uzcēlies? Tu tak slima. Kur tu to atradi? Es tur divas reizes skatījos. Nu ej tak gultā, es pats visu izdarīšu. Vai, iegriezu pirkstā. Vai mums ir joda šķīdums? Apsien man, lūdzu, pirkstu. Vai, uzmanīgi, ļoti sāp. Galva reibst, iešu, apgulšos. Un atnes man analgīnu. Izslēdz televizoru. Atver logu. Nē, omleti negribu, labāk pankūkas. Aizver, lūdzu, virtuves durvis, slimniekiem vajadzīgs miers un klusums.
Vinnē jaunākās paaudzes vēnu operācijas!
Posted on 06.03.2012. at 17:04
Tags: akcija, vc4
SIA "Veselības centrs 4" fleboloģijas mēneša ietvaros aizsācis interesantu projektu kopā ar māmiņu/sieviešu klubu.
Sieviešu Klubs sadarbībā ar Veselības centru 4 ikvienai portāla lasītājai piedāvā iespēju piedalīties lielajā blogu konkursā un laimēt vēnu endoluminālās operācijas abām kājām BEZ MAKSAS!
- Uzraksti savu kāju un vēnu problēmu stāstu Sieviešuklubs.lv. Cik sen jau esi pamanījusi, ka tev ir vēnu problēmas? Kā tās ietekmē tavu pašsajūtu un ikdienas ritmu? Kā radās šīs problēmas? Ko esi darījusi savu kāju labā? Kādēļ, tavuprāt, tieši tev pienāktos konkursa lielā dāvana – bezmaksas vēnu operācija Veselības centrs 4. Ar nelielu stāstu iepazīstini arī pati ar sevi.
- Kad stāsts gatavs, pievieno savu kāju pašreizējo fotogrāfiju, kur redzamas vēnu problēmas un sūti savu blogu redakcijai uz epastu – kintija.bulava@sieviesuklubs.lv
Vairāk informācijas
TEDomāju, ka ir vērts pamēģināt :) Protams, ja ir nepieciešamība :)
Ja vēlies izšķiest laiku..
Posted on 24.02.2012. at 19:51
Atliek noorganizēt mītiņu starp dažādām veselības aprūpes iestādēm un augstākstāvošiem pārstāvjiem, piemēram, VM ministri un Nacionālā veselības dienesta direktoru, klāt pieķerot pilnīgi sviestainu prezentāciju par sadarbību e-veselībā, kur absolūti nebija skaidrs, kādu mesidžu vēlējās nodot līdz auditorijai, pavisam noteikti izdosies izšķiest vismaz 3,5h no 4h garas konferences.
Aš kauns sametās, ka tik daudziem nācās testies uz šo konferenci, lai rezultātā noklausītos tukšā salmu kulšanā. Kārtējais pierādījums tam, ka ne vienmēr Napoleona cienīgi plāni piedzīvo sekmīgu gala iznākumu.
Bet varbūt tas bija kārtējais mēģinājums iemidzināt mūsu modrību? Tas, taču, ir populārs piegājiens varas gaiteņos - muldēt gari un gudri, bet nepateikt neko.
Labi, ka priekšā divas brīvdienas.. Relax :)
Mīlestība atzīta par slimību
Posted on 19.02.2012. at 19:42
Pasaules Veselības organizācija (PVO) iemīlēšanos ir iekļāvusi nopietnu slimību reģistrā. Tagad šīs slimības starptautiskais šifrs ir F63.9.
Mīlestību pieskaitīja psihiskām slimībām, to iekļaujot sadaļā "Ieradumu un tieksmju traucējumi". Mīlestība ilgst ne vairāk kā četrus gadus un ir tikai tāds "prāta sajukums". Šī psihiskā slimība uzskaitīta pēc alkoholiķiem, azartspēļu atkarīgajiem, maniakiem – dedzinātājiem, toksikomāniem, kleptomāniem un matu plēsējiem. Punktu F63.9 dēvē arī par "Ieradumu un tieksmju neprecizēti traucējumi".
Vispārīgie simptomi:
- uzmācīgas domas par otru,
- straujas garastāvokļa maiņas,
- pārspīlēta pašvērtība,
- sevis žēlošana,
- bezmiegs un trauksmains miegs,
- impulsīva rīcība,
- arteriālā spiediena lēkāšana,
- galvassāpes,
- alerģiskas reakcijas,
- uzmācīgu domu sindroms: viņš/viņa mīl, es zinu, bet klusēju.
Avots:
TE
Kāda bilde
Posted on 25.01.2012. at 13:05
Tags: bildes, meita
Sapnis
Posted on 25.01.2012. at 08:27
Tags: sapnis
Redzēju sapnī meituka tēvu, kurš pēkšņi ir izdomājis uzmeklēt savu bērnu, pie kam, ne tikai uzmeklēt, bet man atņemt. Un viss tikai tāpēc, ka esmu piekritusi par bērna tēvu atzīt citu. Sižets krāsains un emocijām pildīts, gari nerakstīšu, bet pats interesantākais, ka sapnī man ir divi bērni, no kuriem mazākais ir dēliņš. Un bērna tēvs ir ieintersēts tieši viņā, nevis miesīgajā meitā. Bet dumjākais, ka sapņa izskaņā, kad meita paziņo, ka vēlas uzmeklēt tēvu, kurš atmetis visas cerības, pazuda no apvāršņa, es viņai paziņoju, ka viņš nemaz nav viņas tēvs.
Tagad visu rītu mēģinu saprast, vai sapnis bija labs vai nē. Labprāt aizmigtu un nosapņotu turpinājumu.
Brauciens mašīnā
Posted on 24.01.2012. at 13:51
Tags: meita
Sēžam ar peli aizmugurējā krēslā aiz vadītāja. Brālēns, kurš sēž pie stūres, lūdz, lai viņa draudzene nomaina viņu un turpina ceļu uz mājām pie stūres. Draudzene piekrīt. Abi apmainās vietām, bet tā kā draudzene ir mazāka auguma, pievelk krēslu tuvāk pie stūres, manāmi atbrīvojot mums vietu.
- Mammu, redzēji?
- Jā, meituk, redzēju :)
- Krēsls aizbrauca!
- Jā, dikti tālu aizbrauca :)
- Ar visu mašīnu aizbrauca, ja?
:)
Rīta sarunas :)
Posted on 24.01.2012. at 09:08
Tags: meita
- Paskaties, pelīt, re, kur aka!
- Nē!
- Kas nē?
- Nav man kaka!
- Protams, pelīt, Tev nav kaka. Tu man esi malacīte - liela meitene! Bet es saku, ka te ir aka :)
- Nē! Nu, nav man kaka!
- Bērniņ, es jau nesaku, ka Tev ir kaka :) Redzi to caurumu? Tu taču zini, ka tur ir apakšā ūdens, vai ne? Katru rītu uz to skatāmies! Tāpēc Tev stāstu, ka šo caurumu sauc par aku.
... klusums ...
- Ko Tu domā, bērniņ?
- Nē!
- Kas nē?
- Tur nav ūdens!
- Kas tad tur ir?
- Čura!
- Čura?! Kāpēc čura?
- Jo tā ir kaka :)
Dievinu sarunāties ar savu peli :)
O. Vācietis
Posted on 22.01.2012. at 17:45
Tags: dzeja
Pie visa, kā eju
es eju kājām.
Es gribu atnākt
un nevis -
ierasties.
Bez ceļa piekusuma.
Bez ceļa vientulības.
Bez sevis satikšanas.
Bez ilgošanās pēc tevis.
Es gribu pienākt
un nevis -
uzrasties.
Bez attāluma.
Bez soļiem.
Bez soļu balss,
kas runā
neizrunājamo.
Jā, es noplēšu daudz
zoļu,
bet es nenoplēšu daudz
cilvēku.
Ojārs Vācietis
Dilemma
Posted on 22.01.2012. at 10:36
Pat nezinu, kurā brīdī būs tas grūdiens, kad spēšu galīgi izlemt - palikt vai aizbraukt. Ir pietiekoši daudz argumentu par un pret, lai paliktu un lai tomēr aizbrauktu. Nāks laiks, nāks padoms. Vai grūdiens.
Atceroties
Posted on 21.01.2012. at 21:15
Un tomēr labāk ir nezināt vai zināt tikai tik, lai nesāp. Nezināšana varbūt var vest maldināšanā, bet tas vienalga, kamēr nesāp. Tikai viens acumirklis bija pietiekami, lai uzjundītu nevajadzīgas, rūpīgi noglabātas atmiņas un ar tām saistītas emocijas. Un tā vienmēr. Norocies, paslēpies, iemācies noignorēt un pārliecināt sevi par vienaldzības iestāšanos, bet pavisam negaidīti tas ilūziju burbulis ar elegantu piesitienu tiek pārsprādzināts. Un it kā štrunts par emocijām, kas pamodās. Vairāk sāp tās jaunās apjausmas par kaut ko nepamanītu vai varbūt pat apzinātu sevis maldināšanu. Jā, tas bija sen, bet tas nespēlē nekādu lomu, kamēr neuzpeld jaunas nianses. Tas viss kopā spēj izsist no sliedēm. Varbūt tikai nedaudz, bet tas ir pietiekoši, lai visu dienu nomocītos ar grauzējiem par pagātni, par sen zaudēto mīlestību, draudzību, par savstarpējām attiecībām. Ir salīdzinoši grūti sadzīvot ar izirušām attiecībām. Un nav jau runa tikai par mīlestību vai draudzību, bet par ikvienām attiecībām, kur iesaistītas sajūtas un jūtas. Jā, ar to visu var sadzīvot, bet tas ir divtik grūti, kad pēkšņi uzpeld pavisam negaidīti fakti, kas liek sajusties... sūdīgi. Kaut vai tāpēc, ka radusies "atstumtās" un "izmantotās" sajūta. Un kas ir visskumjākais - no to cilvēku puses, no kuriem to gaidi vismazāk. Var jau būt, ka tas viss tika slēpts aiz vēlēšanās pasargāt, aiz nevēlēšanās atklāt, ka esmu tikai iegansts, lai tiktu klāt citiem. Jā, tas nu ir skaidrs. Šodien manī radās un nostiprinājās šī apjausma, bet teikšu, kā ir - labāk es nebūtu to pamanījusi. Būtu dzīvojusi bez šīs apziņas. Bet kas noticis - noticis. Jūtos pamodusies.