Albion

lieldienu pārgājiens cēsis - straupe, 3 dienas, 2 naktis, 42 km. we fckn did it!

1. diena

• vilciens rīga - cēsis. uzzināju, ka iesim kopā ar kalna skolu, resp., ~ 20 cilvēkiem, kuriem bija visādas advancētas lietas, piemēram, milzīgas mugurssomas, ūdensnecaurlaidīgas teltis un silti guļammaisi. sasmējos par sevi ar jāņa mugursomu un guļammaisu rimi maisā. [paldies enijai par maisiņu]
• cēsis. izrādās, ka neatkarīgi no aprīkojuma un pieredzes, vājība uz "ieiesim veikalā!" ir visiem.
  
• lietus. lietus. lietus. lietuslietuslietuslietuslietus visas dienas garumā. 
• pirmie 13 km līdz telšu vietai pie gaujas pa mežu [gauja, ja?!]
  
• telšu vieta - viss slapjš, līst, telti no peļķēm pasargāt mēģinājām ar 4 egļu zariņiem. neveiksmīgi, protams.
  
• dižozols. tolkīnisks skats - stāvam kalna galā, līst, migla, harijs staigā pa pļavu viens pats un stabulē. [harijs vispār stabulēja gandrīz nepārtraukti, arī ejot pret kalnu, apbrīnojamas plaušas.]
  
• vakars. ugunskura iekuršana prasīja tikai pusotru stundu, kuras laikā mani atkal pārņēma "nolemtības vēja" sajūtas. nostaļģija par rudens PPP. bet beidzās viss labi [tikai lietus nebeidzās. vispār.] - tika grillēta egle, dažiem atklājās kemperis urbāns, izdzerts maziņš šņabītis [kurš vienkārši iztvaikoja no manis], un radīta ilūzija, ka lietus laikā pie ugunskura kaut ko var izžāvēt. toties izkausēju kurpēm šņores. būtu tur bijis mans mincis, viņš zinātu, ko pateikt: "BEIDZ IZSKATĪTIES PRETĪGI" [bet es nebeidzu arī turpmākās dienas, eh]. jāņa zvans iepriecināja, bet lika arī saprast, ka tuvojas nobraukšana pa fāzi, jo tuvojošos nakti uztvēru mierīgi. velti.
  
• nakts. silti [apmēram pirmās 5 minūtes], auksti [līdz rītam]. gulēju maz, lūdzu Dievu, lai neviens no mums nesaslimtu. nopietni.

2. diena

• rīts. apavi bija pārnakšņojuši peļķē telts iekšpusē, ūdeni varēja izsmelt. risinājums - maisiņi uz kājām. līst. viss ir slapjš, viss. un tas, kas nav tiek saslapināts [piedod, austra par šalli.] 
• neliela apmaldīšanās. "sekojam pēdām!" 
• neliels līkums ap ezeru, skaisti noplūdis mežs. sāk sāpēt pēdas.
  
• biedriem vajag veikalu. paliekam gaidīt. nāves draudi, ja "viņi būs ēduši otros kafejnīcā!"
• enija turbotriecienā izved grupu pāri kartupeļu laikam, pļavai, mālainai zemei un vēl vienai slapjai pļavai. pēdas turpina sāpēt.
  
• skaists skats - līdz viesu mājai 1, 9 km.
  
• viesu namā. novelku apavus, kājas kūp.
  
• vakars. vajag grādus, saimnieks nedod [neticu, ka viņam nebija], atis un dabas fetišists [izrādās biologs] toms dodas misijā. līdz mērķim 5 km. es saku: "upurēšanās biedru labā." bārītis: "atkarība."
• ļoti patīkams chill vakars ar divlitrīgajiem un sarunām. artim dzīves gudrības atklājošie stāsti, bet harijam viss ir sarežģīti un "harij, aizveries!" ļoti smieklīgi.
  
• "cilvēciņi rada cilvēciņus", "klasika paliks, bet tagad ir mūsu laikmets", "eu, bet jēzus zināja, kas viņš ir?" un citi lieliski domu graudi.
  
• nakts. visi 30 cilvēki vienā zālē uz grīdas. izkarinātas teltis un mitruma līmenis dažus procentus līdz lietum.
  
• nepareizā dziesma, noguruma efekts un sāku raudāt. tas bija dīvaini, jo tā arī nesapratu, par ko jāraud.

3. diena

• palikušas 3 maizes šķēles, bet kopā ar sinepēm ļoti labi. [vispār 1,5 maizes joprojām stāv somā]
• purvs. kurpēs akvārijs. hc.
  
• ejam, ejam, ejam.
  
• īdu, īdu, īdu. bet didzim īdēt nav forši, jo attieksme: "baigi forši īdi!" nepalīdz paīdēt tā no sirds. pietrūka jāņa nīgrais skatiens.
  
• sāpjsolis. kā solis, tā sāpes. kā solis, tā sāpes. un tā 13 km.
  
• el grand final - ieejam straupē un sāk spīdēt saule.
• veikals, alus, pietura. cik noprotu vasarā ar riteņiem, ja? 
• piebrauc autobuss un sāk zvanīt baznīcas zvani. hilarious. 
• autobusā blakus sēdēja saldi smaržojoša sieviete, kas lika vēl skaudrāk apzināties, savu smaku un dubļu slāni. iekšējais bomzis gavilēja. burtalitātē ir spēks.
  

PALDIES

• VISIEM par kompāniju
• ENIJAI par teltsvietu
• AUSTRAI par siltu muguru 2. dienas rītā
• HARIJAM par 2. nakts sarunām un sinepēm
  
• ARTIM, ka vispār paziņoja un bildēm
• BĀRĪTIM par ievadu labās manierēs ("Jūs, jūs, jūs") XD
• ATIM par Kempera Urbāna atklāsmi
  
• TOMAM par brīnišķīgu ekspres-sarunu, kuras laikā uzzināju, ka eksistē vismaz vēl viens cilvēks, kuram ir tādi paši uzskati, kā man.

PALDIES DIDZIM par

• mana guļammaisa nešanu
• savas šalles un cepures aizdošanu
• telts nešanu
• paklājiņa iedošanu
• pastāvīgu kompāniju
  
• un visu pārējo, par ko man kādreiz nāksies samaksāt, jo viss ir ierakstīts BLOCIŅĀ
  

nieru 1 - 7, rīts, guļu 2metrīgajā "gultā", sapņoju par tetovēšanu [reāli freaky sapnis bija], zvana tel. vēl aizmigusi paskatos, ka svešs nr., hvz, kāpēc paceļu. "čau, te inx zvana, tu tur savā blogā par teātri kko rakstīji, blablabla, negribi vienu mazu lomiņu nospēlēt īsfilmā?" pirmā doma - wtf? ko? kāds inx? kāds blogs? ko spēlēt? "(..)tikai jādusmojas un jālamājas(..)" -"jā, ko? jā, jā. labi, jā."

tā nu šodien varēju pamest čali 5reizes no vietas. feels so good. :D kgan pēc tam domāju - varēju foršāk, bet nu gan jau filmiņa piecietīs tās 30 sek. : D

un jā, kinda cool satikt inx'u un nebaidīties ar viņu runāt. hahaha. XD

nekas nelīdzinās uztraukumam mirkli pirms iziešanas uz skatuves. es stāvu milzīgajā rozā kleitā un neatceros tekstu, nevienu vārdu, vēderā viss ir sagriezies un mani mazie taureņi uzmundrina mani nevis otrādi, jo galu galā es jau vismaz 5gadus eju teātrī nevis viņi. un tas uztraukums nav ne spēcīgāks, ne jocīgāks, ne grūtāk pārvarams kā jebkurš cits, vienkārši - citāds. un man reizēm ir sajūta, ka tieši Tas Uztraukums ir vitāli nepieciešams. tā pat kā aplausi, tā pat kā pašas 2 stundas uz skatuves.

šodien bija valsts skate, man pilnīgi nemaz negribējās braukt, nebūtu man viena no galvenajām lomām, - būtu apsvērusi iespēju uzmest pasākumu. bet tā gadās bieži - kaut ko ļoti negribas, bet beigās izrādās tik forši. tiešām neatceros otru tik atsaucīgu publiku, kuri smejas jau nepieklājīgi daudz un pārāk skaļā balsī komentē no zāles. vismaz normāls "tikai neapsmieties" treniņš. :D

kopš sāku studēt, ļoti, ļoti pietrūkst teātris. vienā mēģinājām iet ar minci un sievu, bet mūs veiksmīgi atšuva, jo mums nepatika viņu ieplānotā izrāde par omēm, kuras piedzeras un tēlo tiesas prāvu [whoa, tik interesanti! :D] bet mincis pilnīgi droši var tam teātrim piešķirt Nodiršanas Saulītes, jo viņi valsts skatē nepiedalās. jā, man ir ļauns prieciņš par to.

bet srsly, es gribu kkur iet uz teātra nodarbībām. un uzzināt, cik mēs dabūjām skatē.