.that was hardcore.
lieldienu pārgājiens cēsis - straupe, 3 dienas, 2 naktis, 42 km. we fckn did it!
1. diena
1. diena
- vilciens rīga - cēsis. uzzināju, ka iesim kopā ar kalna skolu, resp., ~ 20 cilvēkiem, kuriem bija visādas advancētas lietas, piemēram, milzīgas mugurssomas, ūdensnecaurlaidīgas teltis un silti guļammaisi. sasmējos par sevi ar jāņa mugursomu un guļammaisu rimi maisā. [paldies enijai par maisiņu]
- cēsis. izrādās, ka neatkarīgi no aprīkojuma un pieredzes, vājība uz "ieiesim veikalā!" ir visiem.
- lietus. lietus. lietus. lietuslietuslietuslietuslietus visas dienas garumā.
- pirmie 13 km līdz telšu vietai pie gaujas pa mežu [gauja, ja?!]
- telšu vieta - viss slapjš, līst, telti no peļķēm pasargāt mēģinājām ar 4 egļu zariņiem. neveiksmīgi, protams.
- dižozols. tolkīnisks skats - stāvam kalna galā, līst, migla, harijs staigā pa pļavu viens pats un stabulē. [harijs vispār stabulēja gandrīz nepārtraukti, arī ejot pret kalnu, apbrīnojamas plaušas.]
- vakars. ugunskura iekuršana prasīja tikai pusotru stundu, kuras laikā mani atkal pārņēma "nolemtības vēja" sajūtas. nostaļģija par rudens PPP. bet beidzās viss labi [tikai lietus nebeidzās. vispār.] - tika grillēta egle, dažiem atklājās kemperis urbāns, izdzerts maziņš šņabītis [kurš vienkārši iztvaikoja no manis], un radīta ilūzija, ka lietus laikā pie ugunskura kaut ko var izžāvēt. toties izkausēju kurpēm šņores. būtu tur bijis mans mincis, viņš zinātu, ko pateikt: "BEIDZ IZSKATĪTIES PRETĪGI" [bet es nebeidzu arī turpmākās dienas, eh]. jāņa zvans iepriecināja, bet lika arī saprast, ka tuvojas nobraukšana pa fāzi, jo tuvojošos nakti uztvēru mierīgi. velti.
- nakts. silti [apmēram pirmās 5 minūtes], auksti [līdz rītam]. gulēju maz, lūdzu Dievu, lai neviens no mums nesaslimtu. nopietni.
- rīts. apavi bija pārnakšņojuši peļķē telts iekšpusē, ūdeni varēja izsmelt. risinājums - maisiņi uz kājām. līst. viss ir slapjš, viss. un tas, kas nav tiek saslapināts [piedod, austra par šalli.]
- neliela apmaldīšanās. "sekojam pēdām!"
- neliels līkums ap ezeru, skaisti noplūdis mežs. sāk sāpēt pēdas.
- biedriem vajag veikalu. paliekam gaidīt. nāves draudi, ja "viņi būs ēduši otros kafejnīcā!"
- enija turbotriecienā izved grupu pāri kartupeļu laikam, pļavai, mālainai zemei un vēl vienai slapjai pļavai. pēdas turpina sāpēt.
- skaists skats - līdz viesu mājai 1, 9 km.
- viesu namā. novelku apavus, kājas kūp.
- vakars. vajag grādus, saimnieks nedod [neticu, ka viņam nebija], atis un dabas fetišists [izrādās biologs] toms dodas misijā. līdz mērķim 5 km. es saku: "upurēšanās biedru labā." bārītis: "atkarība."
- ļoti patīkams chill vakars ar divlitrīgajiem un sarunām. artim dzīves gudrības atklājošie stāsti, bet harijam viss ir sarežģīti un "harij, aizveries!" ļoti smieklīgi.
- "cilvēciņi rada cilvēciņus", "klasika paliks, bet tagad ir mūsu laikmets", "eu, bet jēzus zināja, kas viņš ir?" un citi lieliski domu graudi.
- nakts. visi 30 cilvēki vienā zālē uz grīdas. izkarinātas teltis un mitruma līmenis dažus procentus līdz lietum.
- nepareizā dziesma, noguruma efekts un sāku raudāt. tas bija dīvaini, jo tā arī nesapratu, par ko jāraud.
- palikušas 3 maizes šķēles, bet kopā ar sinepēm ļoti labi. [vispār 1,5 maizes joprojām stāv somā]
- purvs. kurpēs akvārijs. hc.
- ejam, ejam, ejam.
- īdu, īdu, īdu. bet didzim īdēt nav forši, jo attieksme: "baigi forši īdi!" nepalīdz paīdēt tā no sirds. pietrūka jāņa nīgrais skatiens.
- sāpjsolis. kā solis, tā sāpes. kā solis, tā sāpes. un tā 13 km.
- el grand final - ieejam straupē un sāk spīdēt saule.
- veikals, alus, pietura. cik noprotu vasarā ar riteņiem, ja?
- piebrauc autobuss un sāk zvanīt baznīcas zvani. hilarious.
- autobusā blakus sēdēja saldi smaržojoša sieviete, kas lika vēl skaudrāk apzināties, savu smaku un dubļu slāni. iekšējais bomzis gavilēja. burtalitātē ir spēks.
- VISIEM par kompāniju
- ENIJAI par teltsvietu
- AUSTRAI par siltu muguru 2. dienas rītā
- HARIJAM par 2. nakts sarunām un sinepēm
- ARTIM, ka vispār paziņoja un bildēm
- BĀRĪTIM par ievadu labās manierēs ("Jūs, jūs, jūs") XD
- ATIM par Kempera Urbāna atklāsmi
- TOMAM par brīnišķīgu ekspres-sarunu, kuras laikā uzzināju, ka eksistē vismaz vēl viens cilvēks, kuram ir tādi paši uzskati, kā man.
- mana guļammaisa nešanu
- savas šalles un cepures aizdošanu
- telts nešanu
- paklājiņa iedošanu
- pastāvīgu kompāniju
- un visu pārējo, par ko man kādreiz nāksies samaksāt, jo viss ir ierakstīts BLOCIŅĀ
