- 26.1.05 13:01
- Vai atceries, ko teici man? Tu mani nekad neaizmirsīsi... Vari man ticēt, arī es Tevi nekad neaizmirsīšu. Es apsolu!
-
Mūzika: Whitney Houston - I will always love you
Jūtos nedaudz: skumji... - Šo ierakstu nevar komentēt.
- 24.1.05 21:28
Tik gara pastaiga pa baltajiem ceļiem. Viss grimst tumsā, jo tur, kur es devos, nebija laternu, kas apspīdētu ceļu, kas ļautu man redzēt, kur spert nākamo soli. Es tikai gāju. Viena. Kāpēc? Vientulība šobrīd ir mana māsa. Viņa neatstāj mani.. Man par spīti, vai par laimi? Kurš gan zin to paateikt. Lai jau staigā līdzi, ja viņai tā patīk.. Es viena ar savām domām un balsi manās domās... Tā turpina uzstājīgā tonī ar mani sarunāties... Tā vēl akli tic cerībām... Intuīcija? Diez vai...
Katrs solis veda aizvien dziļākā tumsā. Nebija vairs apkārt māju... Tikai ceļš kaut kur nezināmā nekurienē... Es vairs negribēju iet ierastos ceļus. Tie pārāk pazīstami.. Pārāk nostaigāti... Gaiss tik stindznošs un tomēr tik tīrs... Nav man vairs ko pateikt... Tikai brist pa zilgani balto ceļu, nedomājot par neko. Es esmu vāja. Es esmu pārāk vāja, lai cīnītos. Es vienmēr tāda esmu bijusi...
Es gribu sākt visu tā skaisti. Sākt visu no jauna, bet visam pa priekšu es gribu izprast sevi. Man tikai bail, ka tur atklāsies sīks gļēvs cilvēciņš kas nav spējīgs pat muļķīgiem murgiem turēties pretī (Jā, tie atkal ir atpakaļ.. Suņu zobi sapņos izskatās lielāki, nekā patiesībā un biedējošāki arī)... Tāpēc tik ļoti izmisīgi cenšos aizgaiņat balsi kas skan galvā. Tā tagad gaida, kad es ieklausīšos viņā, bet ja nu es negribu?
Laikam jāiet gulēt. Rīts gudrāks par vakaru... Varbūt, ka tā, tikai vienu sīkumu viņi piemiersa... Pa vidu ir nakts un tā spēj sabojād rītu līdz nepazīšanai...
- Jūtos nedaudz: tukša... Vēl aizvien...
- 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 24.1.05 15:38
- Ir notikums, tam seko sava veida šoka stāvoklis, kad tu vēl neaptver notikušo un tāpēc smaidi priecājies, reizēm pat esi vēl mundrāka un laimīgāka, bet kad sāc apjaust notikuma sekas.. Kad sāc aptvert, kas noticis, tu sabrūc... Uz zināmu laiku tu esi norakstāms... Un tad tu iegrimsti tādā kā vienaldzībā, jo smagākajam posmam jau esi ticis pāri... Tev ir vienalga, kas sekos tālāk.. Tevi neinteresē ne tagadne, ne pagātne, tu tikai iegrimsti atmiņās.. Vai arī nekurienē, tu vienkārši eksistē, jo tā tam ir jābūt...
-
Mūzika: Fabolous - breathe
Jūtos nedaudz: Tukša - 1 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 23.1.05 11:38
- Šonakt pamatīgi murgoju... Viss mans miegs ir iztraucēts un diena nevar sākties labi... Kur tie murgi rodas?
-
Mūzika: Passi - torner des pages
Jūtos nedaudz: Slikti - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 20.1.05 18:54
Es sāku mīlēt skumjas...
...Bet The Beatles tomēr ir, bija un būs leģenda
-
Mūzika: Yesterday
Jūtos nedaudz: Skumji - 6 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 18.1.05 21:00
- Tumsa pārņem. Acis ir smagas... Pārāk smagas lai uzsmaidītu saulei. Tikai miegā... Dziļā sapnī grimt, nepamosties vairs.. Tikai blāvi sit vēl pakrūtē. Es sajūtu katru smago sitienu, viens pēc otra. It kā arā sirds lauztos. Bet nav vairs spēka. Arī viņa reiz nogurst... Smagi... Lēnāk šodien saule slīd aiz horizonta. Vai jūt tā, ka tikšanās šī ir pēdējā? Vai jūt, ka nedzirdēs vairs pukstus. Tā nozūd aiz koku galotnēm vēl pēdējo laimības mirkli sniedzot. Noskūpstot acis aizveras... Tik lēni, skaisti un viegli tās tagad aizveras. ...Jo mirklis paradīzes elpas ir izjusts.
-
Mūzika: Xavier Naidoo - Brief
Jūtos nedaudz: smagi - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 18.1.05 11:13
- Lauž kaulus. Ķermeņa temperatūra paaugstināta. Galvā pulsē, nē drīzāk jau dauza ar āmuru un mēģina tikt ārā. Jā, pareizi, esmu slima. Fiziski? Arī...
- 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 17.1.05 20:09
- Šodien pilnīgs kunkstamais uznācis. Bet kur citur? Sunim savas problēmas kratīt. Nav man suņa, žēl.
Velns lai parauj, nu kurā brīdī es pieļāvu kļūdu??? Es vairs nevaru sevi saņemt rokās. Liekas, ka manas rokas vairs neklausīs, tās tūgaļ trieksies pret sienu, lai sašķaidītu to. Varbūt sekot galvai arī. Nē, tas būtu pārāk uzkrītoši. Varbūt labāk tēlot ka uz ledus pakritu. Neradīsies aizdomas. Varbūt sasitīšu galvu. Varbūt esmu pilnīgi stulba? Laikam nedaudz vairāk, kā stulba. Mana problēma - es pati. Pazaudēju es tavu ticību. PAti vainīga. Nevaru teikt, kā vienmēr. Citreiz es nebiju vainīga, tad varēju vainu novelt uz citiem, ai cik labi palika, kad varēju izlamāt kādu par viņa ļauno un riebīgo rīcību. Bet kurš tagad mani izlamās. Rokas kā tādam mīkstčaulim sniedzas pēc telefona. Galvā skan balss - piezvani, piezvani... Katru vakaru viņa to atkārto. Kā lai nogriež skaņu??? Kā labot šo kļūdu... Kā palika ar to sienu... Problēmas ar sev? Jā, trīcošas rokas? Jā. Izrakstīt zāles??? Kuras, dakter, ieteiksies? Es ienīstu sevi. Kā to ārstēt??? Nē, dakter, nesakiet, ka vienīgās zāles ir laiks... Man nav laika. Tā balss manā galvā jau sāk kliegt. Bet viņa jau nesaprot, viņa nesaprot, ka tam nebūs nekādas jēgas. Viņa tikai traucē man dzīvot: "Piezvani, piezvani!!!"
Ko teikt angļu valodas skolotājai? Kāpēc es neko nemāku?? Manā galvā tā balss pārāk skaļi kliedza. Kurs tam ticēs. Tikai pasmaidīs un teiks: "sēdies, 1!!!" Paldies par sapratni. Par taisnību atzīmes nepiešķir.
Mana nepacietība un tā balss beidz mani nost. Kad viss būs garām? - 4 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 17.1.05 20:01
- Kapēc man sāk likties, ka daļa cilvēku aiz attiecībām slēpj savu vientulību? Ākstu bariņš, kur tad vecā un mūžsenā mīlestība palikusi? To vairs nevajag? Vai varbūt ka esmu pārāk naiva, ka ticu šim vārdam??? Laikam jau vienkārši pilnīga muļķe
-
Mūzika: pulsējošas smadzenes
Jūtos nedaudz: Traģiski - 2 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 17.1.05 19:31
- Domā, tas man kā pliķis sejā, nē, tu maldies, vēl sinonīmus?
Tas bija kā ...
Ko es te muldu, kam es tagad meloju. Ne jau tu tur pie vainas, es pati. Saldējuma bija par daudz, bet sunim jau nevajadzēja to mest... Nevarēju apēst, nē tak. Tikai pārāk izlepusi biju. Tagad varu no zemes lasīt baltmaizes drupačas... sakaltušas un netīras..
Un tomēr, vai tas bija kā pliķis sejā pašai no sevis? Nē, tas bija milzīgs belziens, no kura cilvēks acumirklī ir atslēdzies... Bet es turpinu sev sist vēl un vēl... Domā, ka samaitāta, nē. Kāpēc es sev nevarētu iesist??? Es gribu būt sadists. Bet kas esmu, kaut kāds gļēvulis, kunksteklis... Neapmierināts kurkulis, kam nekad nav labi...
Gardo saldējumu atdevu sunim, jo gribēju lielāku dabūt... še saņem tagad maizes druskas dēļu spraugās... Lasi ārā un nežēlojies, ka cietas.
Monologs??? Nē, dialogs ar sevi!!! - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 17.1.05 19:22
Kā var izlādēties??? Piedzerties? Tad man būtu katru dienu jādzer, bet to es negribu. Vai tad nav cita risinājuma???
-
Mūzika: usher - you got it bad
Jūtos nedaudz: Kritisks - 2 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 17.1.05 19:18
- Kur pazuda mans pamats zem kājām? Ko tu ņemies, es sev prasu, bet ko tad varu atbildēt, ka patīk man mocīt sevi, ka patīk man problēmas??? Nē, nu nepatīk galīgi nē, bet tās mani pašas māk sameklēt
-
Mūzika: usher - you got it bad
Jūtos nedaudz: Kritisks - 2 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 14.1.05 00:12
- Gribas raudāt
Tik asaru nav
Kur ved mans ceļš
Un kur iesācies tas
Tik galamērķis mums viens
Tālāk par sauli iet
Pāri zvaigznājiem skriet
Nekurienē nozust
Neelpot vairs
Aizmirst
Izgaist
Pazust
Tik ceļš mans kurp ved
Kurp spert man soli nākamo
Es maldos
...Savu domu valgos es pinos
Kas esmu?
Kādēļ es šeit savu dvēseli nesu?
Kāds pazuda
Vairs nesaprata
Un neskatīja virs zvaigznes
Bet kas viņu izprata
Nesaprata
Tik nesaprašanā pameta
Tā aizgāja
Ne vārda vairs nepateica
Pazuda
Tikai viņa mani saprata
Viņa...
No malas, kas sevi vēroja
Trūkst drosmes grimt dziļāk
Trūkst spēka kāpt augstāk
Pārvarēt sevi
Pārāk vāja...
Smokot no savas elpas
Pārāk ātri bēgot
No ēnas savas mūkot
Kā vieglāk?
Labāk ar masku staigāt
...Es maldos
Savu domu valgos
Es atkal pinos
Padodos - 6 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 11.1.05 23:31
Es laikam atkal sarunāju pārāk daudz... Es Runāju par garu, Vai tiešām tik grūti Tev saprast, ko es saku? Nekas, saruna vēl nav galā, jo MAN piederēs pēdējais vārds, ne Tev!!!
Nu tad metiet mani ellē, sadedziniet vai sitiet krustā, ja mans grēks bija tik liels, ka jāmaksā tik smagi ir šodien...
-
Mūzika: Numbencore
Jūtos nedaudz: Ej Ellē - 3 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- Trauma
- 5.1.05 00:01
- Vai var būt bērnības trauma no zobārsta???
Kā reiz sen senos laikos negribēju, lai izrauj manus mazos mīļos piena zobiņus, bet ļaunā zobārste draudēja, ka atnāks divi lieli dusmīgi onkuļi un ar knīpstangām atvērs manu mazo mutīti.. Par tādiem vārdiem es iekodu viņai pirkstā. Tā viņai vajadzēja, jo viņa nezināja, ka es ienīstu draudus!!! - Mūzika: klusināta
- 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē