- 6.2.06 19:36
- Pavasara tīrīšana, kad aiz loga -10??? Varbūt tā bija tīrīšana ne vien manā istabā...
Novērojama slimīga tieksme uz šokolādi un kefīru... Nezinu kā šajā sarakstā iemaldījies kefīrs, bet šokolāde aizvieto kādas sajūtas trūkumu organismā.... - Mūzika: cold water
- 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 1.2.06 20:46
- "Es nevaru bez Tevis dzīvot"...
Hmmm... Cilvēki kaut kā pamanās piemirst faktu, ka piedzimstam un nomirstam mēs vieni.. VIENI... Kur pazūd cilvēka pastāvība neatkarība?? Cilvēks ir TIk atkarīga būtne, ka bail pat domāt... - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- Dots devējam atdodas...
- 31.1.06 20:29
- Viņa nekad neraizējās par to, kas notiks tālāk.. Baudīja katru mirkli.. klausīja tikai savai sirdij.. pienākums bija zudis... Teorētiski viņa bija laimīga.. Viņa zināja, ka viņai uzticas un viņu mīl... Bet ar to bija pārāk maz.. viņai nebija gana jo vienmēr sirdī palika kāda nezipildīta lieta.. viņa vienmēr ilgojās tikt apskauta bez iemesla.. Saprasta bez vārdiem.. Bet neviens jau to nezināja... Viņu mīlēja, bet ne tā, kā viņa to būtu gribējusi tādēļ vienmēr viņa rāvās prom.. brīdī, kad viņai bija viss viņa atkal un atkal metās prom lai to visu vēlreiz zaudētu.. un atkal ciestu.. Varbūt viņa baidījās.. Bailes par to, ka viņai piederēs laime, kas katrā mirklī varēja zust bija stiprākas par pašu laimi.. Un viņa atkal to zaudēja..
Viņa atkal pievīla... Krita, lai celtos jaunai cīņai... Viņai vairs nebija nekā... Viņa nebija laimīga, viņa bija vīlusi.. Kāpēc? Viņa laikam baidījās, ka kāds viņai uzticēsies.. Viņai baidījās, ka ar laiku viņa pati varētu sākt kādam atdot sevi pašu... Un tas viņu biedēja visvairāk.. Kāds paņemtu daļiņu viņas.. Un aizietu, lai nekad vairs neatgrieztos.. Nē to viņa negribēja, nekādā ziņā negribēja..
Neviens viņai vairs neuzticējās, neuzdrošinājās, jo viņa bija pievīlusi ne vienu reizi vien.. Vai tāpēc, ka patika darīt pāri? Ne gluži.. Drīzāk tādēļ, lai kādamnenāktos kādu atkal pievilt un kāds nepaliktu stāvam ceļa malā gaidot, kad otrs celsies, lai atgrieztos... Viņa tā arī neiemācījās ziedot daļiņu sevis... KAd viņai bija 53, viņa nopirka sev sunīti, kuru pēc 3 mēnešiem sabrauca smagā mašīna, kas kaisīja pagalmā smiltis, lai ļautiņiem neslīdētu kājas uz ledainā ceļa.. Autovadītājs pat nepamanīja kā sunītis iesmilkstējās pēdējo reizi.. Viņa nepakustējās.. Viņa sastinga gaidās, kad tas celsies, lai atgrieztos... Bet arī sunītis vairs neatgriezās... Tas palika guļam līdz kāds garāmgājējs neparasti zemā balsī uzkliedza viņai, lai aizvāc to līķi... - Mūzika: Damien Rice - The Blower's Daughter
- 4 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 28.12.05 22:21
- Ārējā čaula ir tikai apvalks, ko nobružā ikdienas putekļi, bet dvēsele mūžīki paliek neskarta un skaidra.. Iespējams tieši tādēļ liela daļa cilvēku paši baidās ieslīgt līdz pat savas dvēseles dziļumiem un izprast sevi.. Tieši tādēļ viņi slēpjas aiz bravūrības, lepnības vai gļēvulības maskas.. Cenšoties pasargāt savu dvēseli... Patiesībā dvēsele vienmēr sargā mūs...
P.S. 14 stundu laikā ar baudu izgaršoju katru vārdu no grāmatas ZAHIR... šodien es to sāku un šodien arī pabeidzu.. Taču zinu, ka tā nebūs grāmata, kura, nolikta plauktā, apbris ar putekļu kārtu.. Es zinu, ka to pārlasīšu atkal un atkal.. Lai no jauna meklētu sevi, kad jutīšu vajadzību.. -
Mūzika: Klusuma čuksti
Jūtos nedaudz: mierīgi - 2 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 28.12.05 09:22
- Šodien mani moka galīgi savādas sajūtas.. Esmu apjukusi... Lai gan patiesībā nesmu pārliecināta, vai tas maz mani pašu interesē, kur nu vēl kādu citu... Sapņi Liktens.. Dzīves jēga... Tik daudz jautājumu... Mēs meklējam to iemeslu, kādēļ mēs dzīvojam.. To meklē visi, tikai daļa cilvēku paši to nemaz neapzinās.. Cilvēki, kas smaida.. Vai tiešām viņu smaids ir patiess?? Neesmu pārliecināta.. Kas ir īsts dabisks prieks? Tas nāk no mūsu sirds, bet pa priekšu mums vajag atrast mūsu sirdis.. Tikai tad mēs patiešām varēsim likt nesamākslotu smaidu uz lūpām... Laime? Kas ir laime? Nav ne jausmas.. Kur laime slēpjas.. Tik daudz cilvēki meklē laimi, bet vai viņi to patiešām vēlas atrast? Vai tā nav tikai samākslota ilūzija, lai izliktos citiem.. Kādēļ mūsu sabiedrībai tik svarīgs ir citu cilvēku viedoklis? Svešu ļaužu atzinība? Kādēļ ļaujamies straumei un plūstam līdzi citiem? Par garu mans rakst? Mani jautājumi pārāk teorētiski? Vai tiešām es vēlos uzzināt abildes uz šiem neatbildamajiem jautājumiem.. Uz teorētiskiem spriedelējumiem.. Vai kāds šajā pasaulē ir patiesi laimīgs? Vai guļot uz nāves gultas cilvēks var teikt, ka dzīvē viņš izdarījis tieši to, ko vēlējies? Vai visi notikumi, dzīves un cilvēki ir tikai nejaušība? Vai ir liktens? Tik daudz jautājumu no paša rīta.. Un uz nevienu es nespēju rast atbildi.. Varbūt laika gaitā... Vārdam laime sinonīmos vārdnīcā pievienots vārds veiksme.. Kādēļ tas tā? Vai tas, ka mums kaut kur nejauši ir paveicies ir laime, vai tomēr nejaušība mūs vedina turpināt iesākto un ved uz mūsu personisko laimi? Tikai teorētiski spriedelējumi, un tomēr tie mani sāk mocīt jau no paša rīta... Tik slikti es sen nebiju gulējusi.. Varbūt tādēļ, ka nejūtos īsti vesela.. Bet varbūt, ka šobrīd mana miesa slimo kopā ar manu dvēseli... Esmu sapinusies pati sevī.. Nu jau kādu pēdējo pusgadu man nav ne jausmas ko es vēlos.. Man nav ne jausmas kāpēc es esmu. Man taču vēl visa dzīve priekšā.. Tā kāds vēlēsies apgalvot.. Tu atradīsi savu ceļu, bet vai tiešām tā tas notiks? Vai katrs mēs tiešām minam tās takas, kur paredzēts atstāt mūsu pēdu nospiedumus? Iesācēja veiksme.. Vai tā ir sākums uz mūsu ceļu? Cik bieži mēs rīkojamies tā, kā liek mūsus sirds.. Kur nu šādu jautājumu.. Vispirms jau: kuram patiesi izdodas ieklausīties savā sirdī? Tā grib runāt ar mani, bet vēl nespēju izkristalizēt frāzes, ko tā man vēstī... Vai varbūt man gluži vienkārši ir bail viņu uzklausīt? Tik daudz jautājumu bet nevienas atbildes... Nevienas pašas.. Pat ne niecīgākā pavediena.. Un tomēr, uzrakstot šos jautājumus tie igulstas pavisam citā plāksnē.. Tie iegūst laicīgu formu.. Tie vairs neklejo tikai manā prātā, bet tie ir uzrakstīti.. Pēc laika, kad pārlasīšu šīs rindas, es vairs neatcerēšos, kā jutos šajā brīdī. Un tomēr.. Varbūt arī tad man rimusī vēlme meklēt atbildes uz šiem jautājumiem atmodīsies.. Roka cenšas izteikt to, ko es jūtu. Tāpēc es cenšos domas ielikt vārdos.. Tāpēc es zīmēju, tāpēc es rakstu.. Lai labāk izprastu sevi pašu.. Savārstījums? iespējams mēc mēneša.. Pēc nedēļas vai pat diens šīs rindas man neškitīs būtiskas un tomēr.. Jautājumi meklēs atbildes.. Mēs cenšamies rast atbildes uz jautājumiem jautājot.. Uzzinot citu cilvēku viedokli.. Caur citiem cilvēkiem cenšamies izprast paši sevi.. Caur pasauli mēs meklējam savu dvēseli.. Šodien pasaulīgie jautājumi man palikuši otrā plānā.. Varbūt tas ir grāmatas iespaidā.. Droši vien.. Bet arī tās ir kādas cilvēciskas būtnes domas.. Bezjēdzīgs savārstījums? Jucekliski domu uzplūdi? Tieši tā.. Tieši tāda ir mana pašreizējā pasaule.. Diemžēl vai par laimi? Varbūt esmu pārāk jauna, lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem.. Vakar kāds izteica frāzi, ka mana domāšana ir bērnu dārza līmenī.. Un kas tad ir pieaudzis cilvēks? Vai tas, kurš cenšas izdabāt citiem? Tas kurš plēšas uz pusēm, lai strādātu darbu, kas patiesībā viņam nemaz nepatīk? Cilvēks, kas cenšas apklusināt savu sirdi? Tad labāk es mūžigi palieku bērna lomā...
-
Mūzika: Moby - porcelain
Jūtos nedaudz: mekējot - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 19.12.05 01:11
- IMEGINE!!! Šī nedēļas nogale bija perfekta... Mīlu!!
-
Mūzika: Aerosmith
Jūtos nedaudz: Laimīga - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 9.9.05 00:15
- Gribu sajūtas ielikt vārdos, bet vairs neprotu.. lūpas kā nodevējas neļauj vārdiem vaļu.. tāpēc manas sajūtas izsaka roka.. Es atkal zīmēju..
- 2 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 31.5.05 00:19
-
Cilvēki baidās daudz ko pateikt tādēļ, ka pasaule ir kļuvusi pārāk pasaulīga.. Pārāk būtiskas ir kļuvušas apkārtējo cilvēku domas. Mēs baidāmies kļūdīties, jo baidāmies tikt nesaprasti..
Un tagad nedaudz no citas tēmas.. Ja mīlestība ir kļuvusi tev par slogu... Atpūties... Jo pienākums pret otru ir tikai veids, kādā tu parādi, ka tev šis cilvēks ir svarīgs. Tas ir tikai līdzeklis, lai parādītu to, ka mīli. Bet atrod citu veidu...
Pienākums ir cilvēka
sakropļota jūtu izpausme...Šodien apsvēru domu, kā būtu, ja es dotos prom. Bez naudas, bez saziņas līdzekļiem, lai nebūtu nevienam iespējas uzzināt manu virzienu... Mērķi... Lai gan mērķis šai ceļā nav fiziskā formā saprotams... Tādēļ virzienam un ceļam nebūtu nozīmes.. Nozīme būtu manam garīgajam ceļam.. Kaut kur tālu tālu prom... Tā vienkārši iepazīt pasauli... vientuļas vietas... Iemācīties izdzīvot... Man nevajadzētu, lai kāds to izprot vai pat mēģina... Man vienkārši šķiet, ka tā vajag... Atklāt sevi caur pasauli... Pienākums pret kaut ko ierobežo manu dvēseles brīvību un to nedrīkst... Mana sirds to man neļauj...
Nupat apsvēru domu pierakstīt sevis izdomātās atziņas... Varbūt kādreiz kad pārlasīšu atradīšu sevi atkal
-
Mūzika: Ringside - tired of being sorry
Jūtos nedaudz: Brīva - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- Vēstule
- 11.5.05 23:43
Saglabāju savā mapītē vēstuli Tev!
-
Mūzika: Andrei Gubin - milaja moja daljeko
Jūtos nedaudz: Vīnā grimstam... Atkal... - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- Krustcelēs...
- 8.5.05 03:24
Atkal esmu nonākusi krustcelēs ar sevi...
Gribu kļūt nopietnāka, bet nepietiek dūšas...
-
Mūzika: Neverending story...
Jūtos nedaudz: Domīgs - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 6.5.05 00:08
- Es nedzīvoju tā, kā būtu labāk.. Es dzīvoju tā kā man ir vieglāk... Žēl pašai , ka tā, bet esmu pārāk gļēva lai cīnītos ar sevi... (8)
- Mūzika: John Lennon - Imagine
- 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 23.4.05 15:54
...Un tā tam, tā tam būs griesties.. Kamēr pasaule sev vēl tic...
Vakar manā atmiņā uzplaiksnīja kas aizgājis... Bet kaut kas labs... Tikai laimīgs mirklis... Kristaps... :)
Šodien ar savu mīļo draudzenīti runājām runājām par dzīvi... Un secināju...
ES ESMU LAIMĪGA!!! :)
-
Mūzika: Gain Fast - brīži
Jūtos nedaudz: Laimīgs - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 21.4.05 21:25
- MANA laime MAN nepaies garām!!!
- Mūzika: ...Und wenn ein lied
- 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 19.4.05 23:14
Gribās man kaut ko piebilst, tikai vēl nezinu ko. Šodien es baudu klusumu. Klusumu apkārt un klusumu sevī.. Pēc ilgiem laikiem balss manī ir rimusi dziedāt savu melodisko simfoniju.. Zinu, ka tā dzied, bet es nogriezu skaņu..
Klusums, klususms.. klusums... ššs...
-
Mūzika: Klusuma čuksti
Jūtos nedaudz: klusi... - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- Lai sumināta - ES :D
- 18.4.05 00:21
- Šodien ir mana vārda diena... Urra Urra Urra!!
Šodien es ļaušu sev nedaudz vairāk paslinkot. Nedaudz ilgāk pasnauduļot, nedaudz neuzmanīgāk klausīties apkārtējos, nedaudz vairāk gardumu apēst.. Nedaudz vairāk sev laimes dāvāšu un palutināšu sevi.. Jo kurš gan cits sunim asti cels, ja ne pats.. :D -
Mūzika: John Lennon - Imagine
Jūtos nedaudz: Jubilārīgi :D - 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē