Cilvēki baidās daudz ko pateikt tādēļ, ka pasaule ir kļuvusi pārāk pasaulīga.. Pārāk būtiskas ir kļuvušas apkārtējo cilvēku domas. Mēs baidāmies kļūdīties, jo baidāmies tikt nesaprasti..

Šodien apsvēru domu, kā būtu, ja es dotos prom. Bez naudas, bez saziņas līdzekļiem, lai nebūtu nevienam iespējas uzzināt manu virzienu... Mērķi... Lai gan mērķis šai ceļā nav fiziskā formā saprotams... Tādēļ virzienam un ceļam nebūtu nozīmes.. Nozīme būtu manam garīgajam ceļam.. Kaut kur tālu tālu prom... Tā vienkārši iepazīt pasauli... vientuļas vietas... Iemācīties izdzīvot... Man nevajadzētu, lai kāds to izprot vai pat mēģina... Man vienkārši šķiet, ka tā vajag... Atklāt sevi caur pasauli... Pienākums pret kaut ko ierobežo manu dvēseles brīvību un to nedrīkst... Mana sirds to man neļauj...

Nupat apsvēru domu pierakstīt sevis izdomātās atziņas... Varbūt kādreiz kad pārlasīšu atradīšu sevi atkal