- 17.1.05 20:01
- Kapēc man sāk likties, ka daļa cilvēku aiz attiecībām slēpj savu vientulību? Ākstu bariņš, kur tad vecā un mūžsenā mīlestība palikusi? To vairs nevajag? Vai varbūt ka esmu pārāk naiva, ka ticu šim vārdam??? Laikam jau vienkārši pilnīga muļķe
-
Mūzika: pulsējošas smadzenes
Jūtos nedaudz: Traģiski - 2 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē
- 19.1.05 17:14
-
O, nee!!! Tu neesi vieniigaa! ES ARII TICU! un ljoti ticu. Taa pie manis atnaaca - kaa gaishs, viegls, silts energjijas lauks. Taa ieskaava muus abus un soliija te palikt muuzhiigi. Taa deva man prieku, ceriibu un veelmi dziivot, maaciities, straadaat - dariit visu, kas vareetu stimuleet lielisku dziivi, jo Taas klaatbiitne pieshkjir dziivei patieso jeegu.
...tikai neviens man nepateica, ka Taa meedz shuupoties,aiziet,atnaakt,pazust, lai atgrieztos, iespeejams, citaa veidolaa... Taa speej izraisiit tragjeedijas/draamas/sagraut sapnjus... un tomeer... Taa ir skaistaakais dziives notikums, lai arii cik noturiiga taa nebuutu (un es ticu, ka Iista miilestiiba ir noturiiga uz muuzhiem). TICI! - Atbildēt
- 20.1.05 16:12
-
Ticība laikam ir tas, kas man sevī vēl jāmeklē... Bet laikam jau nav citu variantu. Citādi nav jēgas nekam
- Atbildēt