i'm a big big girl in a big big world..
 
6th-Sep-2014 10:15 pm
Šodien izteicu minējumu, ka meita kuru katru brīdi sāks patstāvīgi iet, jo jau kādu laiku par labāko pārvietošanās veidu uzskata staigāšanu uz ceļgalem. Un tas brīdis pienāca vakarpusē - viņa palaida vaļā rokas un spēra savus pirmos brīvos soļus. Kā izskatījās, visu atlikušo vakaru īsti nespēja noticēt tam, kas viņai sanācis. Stāvēja neturoties, mēģināja iet (= kontrolēti krita) un skaļā balsī priecājās par saviem panākumiem.

Dēls (4,5) jau pāris mēnešus nav noraujams no grāmatām un tiešām tiešām lasa. Turklāt pa vasaru ir palicis daudz spēcīgāks. 2 mēneši prom no bd pa lielam foršā lauku un draugu, un savā vaļā režīmā un peldēšanā, un ēverģēlībās bija to vērti.

Un es vēl joprojām mulstu, kad man jautā, kā man iet. Sāku stāstīt par bērniem. Un cenšos šo savu netikumu labot.
Comments 
7th-Sep-2014 12:39 pm
Kas bija mazliet negaidīti - K pāreja no 'teorētiski māku burtot, bet nav ne mazākās intereses' uz 'lasu visu kas ir redzes lokā pat ja mani no tā aktīvi rauj projām' notika burtiski pāris dienu laikā - burtojot komiksu "skaņu aprakstus" (visus toss BRRR BAMM ŽVĪKS) vienu brīdi nonāca līdz zilbju principam, un tad čakras atvērās.
This page was loaded Apr 28th 2024, 3:39 pm GMT.