šodien aplauzos ar savu lielo ideju runāt ar slāviem tikai dzimtajā valodā. divreiz. viņi uzbrūk tik negaidīti, ka pilnīgi grrr. un pēc tam pašai dusma uz sevi, ka es šitā.
Es ar viendien saņēmos uz šitādu principu. Sākumā gāja grūti: pierasts taču atbildēt tai pašā valodā, kādā mani uztunā. Bet tagan gan iet, kā pa sviestu!
Es to uztveru kā labdarības misiju: kā gan tie navaga krievvalodīgie lai iemācās latviešu valodu, ja neviens ar viņiem tajā nerunā? Tā nu es cītīgi ar visiem runāju latviski :) Nu, ja nu vienīgi ir redzams, ka nav vietējie. :P
Es to uztveru kā labdarības misiju: kā gan tie navaga krievvalodīgie lai iemācās latviešu valodu, ja neviens ar viņiem tajā nerunā? Tā nu es cītīgi ar visiem runāju latviski :) Nu, ja nu vienīgi ir redzams, ka nav vietējie. :P