šodien aplauzos ar savu lielo ideju runāt ar slāviem tikai dzimtajā valodā. divreiz. viņi uzbrūk tik negaidīti, ka pilnīgi grrr. un pēc tam pašai dusma uz sevi, ka es šitā.
Man gan labi sanāk, bet tas laikam tāpēc, ka es krievu valodā runāju tā, ka Inga man viemēr lūdz palasīt kaut ko priekšā vai pateikt vārdu zvjozdačka tad, kad viņa grib sasmieties. xD
vēl joprojām atceros, kā Tu tai vienai krievu tantītei stāstīji ceļu & visus stratēģiski svarīgos vārdus, piem, taisni, pa labi/ kreisi teici latviski, krieviski iestarpinot tikai tādus mazos, galīgi nesvarīgos vārdiņus. :D :D :D
Es ar viendien saņēmos uz šitādu principu. Sākumā gāja grūti: pierasts taču atbildēt tai pašā valodā, kādā mani uztunā. Bet tagan gan iet, kā pa sviestu!
Es to uztveru kā labdarības misiju: kā gan tie navaga krievvalodīgie lai iemācās latviešu valodu, ja neviens ar viņiem tajā nerunā? Tā nu es cītīgi ar visiem runāju latviski :) Nu, ja nu vienīgi ir redzams, ka nav vietējie. :P
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}