04 November 2009 @ 12:43 pm
Darbs... .. . . .  
Īsāk sakot - riebjas.
Nepietiek ar to, ka ir kaut kāds vnk vājprātīgs darba apjoms. Turklāt vēl tāda darba, kas izsmeļ visus emocionālos resursus tā, ka visa apkārtējā pasaule sarūk datorkastes un exeļa tabulas lielumā... tā, ka, izejot ārā no biroja, sāc tikai aptvert, ka aiz biroja sienām rit īsta dzīvība, un citi cilvēki ir patiešām dzīvi, priecājas, smaida un smejas... un JŪT!!! Tajā laikā, kad Tu, kā tāds ieprogrammēts robots tikai strādā un strādā, un stādā... Rodas sajūta, ka tas, ka visu dienu runā ar cilvēkiem, paņem kaut kādu daļu no Tevis, dienas beigās atstājot Tevi pilnīgi iztukšonu un emocionāli vienkārši trulu. Normāli tas, protams, nav.
Nē, bet tas vēl nebūtu viss. Papildus tam Tev vēl ir jākalpo par kompleksu "novadītāju" citiem. Citreiz brīnos, par kādiem nopelniem iedala tos "pilnos kompleksu komplektus"?!
Labi, viss ir labi, man ir darbs.
;)
P.S. Profilaksei atkal jāaplūko brīvprātīgā darba piedāvājumus Āfrikā!

Lai visiem jauka diena! :)
Mīļajam - buča! :)*
Tags: ,
 
 
( Post a new comment )
sandis_ir[info]sandis_ir on November 5th, 2009 - 05:54 pm
varbūt ir nepieciešams atiet no esošā darba, lai atrastu labāku, jo izklausās ka rutīna tevi ir iesūkusi tik dziļi, ka esi pārāk aizņemta, lai par to domātu.
(Reply) (Thread) (Link)
minikin: Amēlija[info]minikin on November 12th, 2009 - 05:45 pm
Īsti nav drosmes mēģināt iet prom šī brīža ekonomiskajos apstākļos... nav pārliecības, ka būs kas labāks. Kaut gan, protams, ka jābūt!
Bet mani nebija novedusi rutīna. Drīzāk tas, ka ikdienā uzklausīju dažādu cilvēku "dzīvesstāstus" un diezgan bieži tādu pesimistisku toni par to, kas apkārt notiek. Un viņiem, protams, ir pamats tā teikt. Un man, protams, viņu ir žēl. Bet rezultātā tas mani uz brīdi bija sagrāvis...
Nu jau ir labāk :) vismaz uz šo brīdi :)
(Reply) (Parent) (Link)