Īsti nav drosmes mēģināt iet prom šī brīža ekonomiskajos apstākļos... nav pārliecības, ka būs kas labāks. Kaut gan, protams, ka jābūt!
Bet mani nebija novedusi rutīna. Drīzāk tas, ka ikdienā uzklausīju dažādu cilvēku "dzīvesstāstus" un diezgan bieži tādu pesimistisku toni par to, kas apkārt notiek. Un viņiem, protams, ir pamats tā teikt. Un man, protams, viņu ir žēl. Bet rezultātā tas mani uz brīdi bija sagrāvis...
Nu jau ir labāk :) vismaz uz šo brīdi :)