| šodien dzirdētais |
[11. Nov 2009|15:56] |
"Ar brilēm pudeļu dibentiņu biezumā"
UPD
"Jezus saldenais!" |
|
|
| |
[4. Nov 2009|20:16] |
|
Sēdēju un domāju, kad es pēdējo reiz tā esmu rīkojusies. Pēdējo reizi, kad es tā darīju bija laikam mana 8 klase, kad visu, kas ir skapī un nav vairs vilkts un var izārdīt tiek arī izārdīts. Tā esmu jau vienas nelietojamas vilnas zeķes izārdījusi un domāju ko nākamo ārdīt laukā? :P Kaut kā mani tas nomierina, bet tagad sēžu un domāju, ka rīt jānopērk adatas un jāsāk adīt zeķes. Kaut kas vietā ir jāuzada! :P ... atnākot mājās ir tik daudz par ko domāt, bet negribas nemaz mājās domāt par darba lietām un lai kaut kā šīs domas aizdzītu prom ir kaut kas jādara. |
|
|
| |
[4. Nov 2009|20:09] |
Skaisti...
Beidzot arī bumsis ārdoties ir kaut ko saplēsis- kristāla augļu trauku... dusmas ir par lauskām, kas varbūt ir palikušas paklājā, tas nozīmē tikai vienu- tagad vairs nevar bez čībām staigāt :P vispār šādas kaķa palaidnības iemāca tikai un vienīgi pacietību un nav pat jēgas kaut ko teikt, jo viņš takš nesaprot :P kas ir lauskas un ka trauka vairs nav :P |
|
|
| Tikai ar mani var notikt kaut kas tāds |
[31. Okt 2009|20:52] |
Vakar bija mašīnai TA. Parasti man kad tūlīt, tūlīt atvērsies boksa durvis vienmēr mašīnai izdeg viens miglas lukturis un nākas tēlot „blondu zaķi” un teikt, ka visu laiku dega, bet tikko izdega :P Tad nu šoreiz es nepajokam biju uztraukusies, jo tikko izieta pārbaude uz dīzeļa atgāzi un varētu braukt tālāk, bet es nevaru ielikt pirmajā robā patiesībā nevar ielikt nevienā robā. Jā, es zinu, ka man ir „mazas” problēmas ar ātrumkārbu, bet nu ne jau tagad, kad esi boksā un varētu braukt tālāk. Kaut kā smaidot un tēlojot, ka tas man ir pirmo reizi noticis izbraucu laukā. Protams, saprotu, ka nākamajā boksā būs cilvis, kas nu nevarēs ielikt pirmajā un „izlidošu” kā korķis TA :P vienīgais ko var izdarīt ir atvērt pārsegu un mēģināt atdzesēt motoru. Tā es stāvu pie boksiem ar paceltu pārsegu. Atveras boks un kaut kā iebraucu. Kājas no bailēm trīc kas nu būs. Iesēžas cilvis un spēj ieslēgt. Fuuuu, es pie sevis dziļi nopūšos atliek vien uz estekādes uzbraukt un lai tur neko „neatrod”. Tā nu es stāvu maliņā un baidos :P ko nu teikts. Bāc es te noskaņojusies tēlot blondīni, bet blakus kas iziet TA man jautā: „Vai es kādu gaidu?” es no šī jautājuma šokēta atbildu nevis kā nobijusies blondīne, bet atcērtu kā tāda veca neapmierināta večiņa „Nē!” Tjipa, ko piesējies?!?!? Neredzi, ka esmu lomā un man nav laika tagad te ar tevi flirtēt! Bet nākamais teksts ir vēl labāks. TA cilvis saka tā it kā manis nemaz šeit nebūtu un skaļi pats pie sevis domātu: „Es gan gribētu, lai Tu mani gaidi!” Es no tāda dzirdētā teksta stāvēju kā ar aukstu ūdeni aplieta.
Beigās secināju, ka man ir izieta TA (pirmo reiz ar pirmo reizi, lai gan man saka, ka jau pagājušo gad esmu izgājusi ar pirmo reizi- kaut kā neatceros). |
|
|
| |
[18. Okt 2009|20:42] |
|
Es vēl šonedēļ runāju, ka vairs nu necepšu, bet .... cepeškrāsnī ir biezpienābolmaize.... man diēta tāpēc nesīšu kolēģiem, lai apēd :D :P :P |
|
|
| |
[14. Okt 2009|20:25] |
|
Šodien pirmo reizi ejot ar kājām uz sabiedrisko biju pat priecīga, ka ir tāds lietains un vējains laiks. Visi steigā apdzen mani, bet es nesteidzīgi eju un priecājos par katru lietus pili uz sejas. Ik viena lietus pile bija kā veldzējums manam prātam un dvēselei...visas nomācošās domas tika ar vēju aizpūstas prom...tieši tas kas bija nepieciešams... |
|
|
| |
[10. Okt 2009|22:11] |
|
Šodien pirms 7 izbraucu no Rīgas un rīts bij tik skaists, ka ik pa laikam domāju, ka varētu apstātos un fotografētu, fotografētu saule caur biezu miglu, ūdens, kas izskatās, ka viss vārās kā tāds putras katls, saules stari starp dzeltenajiem, sarkanajiem koku zariem un ik pa laikam migla, migla, migla. Nu viss tik SKAISTS kā viena LIELA glezna...... |
|
|
| |
[3. Okt 2009|20:47] |
|
Nu forša diena. Pamodos un guļot gultā redzu dzidras, dzidras debesis un saprotu, ka grēks palikt mājās un dienu pavadīt dīkdienīgi ņemot vērā, ka mašīna ir pie manis. Sapratu, ka beidzot ir jābrauc uz Rundāles pili. Varu braukt viena, bet nolemju piezvanīt māsai un intereses pēc pajautāt vai nevēlas piebiedroties. Tā nu mēs kopā aizbraucām līdz Mežotnes pilij un Rundāles pilij. Mežotnes pilī izstaigājām parku un devāmies tālāk- aukstais vējš „lika” sēdēt mašīnā un labāk skatīties pa mašīnas logu uz dzeltenajām rudens lapām. Rundāles pilī es biju ļoti sen kaut kad skolas laikā un pašai bija interesanti apskatīties atkal. Patiess prieks, ka ir atvērtas jaunas istabas. Ej un skaties uz visu kā pirmo reizi. Braucot mājās mani ceļabiedri gulēja :P no lielās staigāšanas un svaigā gaisa elpošanas tomēr grūti man turēt līdzi :P |
|
|
| |
[29. Sep 2009|20:31] |
Nezinu, cik ilgi man būs šī patikšana gatavot ēst, bet tagad cepjas ābolmaize cepeškrāsnī, ko rīt aizvedīšu uz darbu, ja vien sanāks, tāda ko var vest un citiem dot ēst :P
Ir labi.
Jā, ir vēl lietas, kas nav izdarītas, bet nu diemžēl tur viss atduras pret naudu un viena lieta, ko laikam jau pašai ir jāizdara un nevajadzētu kādu lūgt un gaidīt. Ceru, ka izdosies viss. |
|
|
| |
[22. Sep 2009|20:12] |
|
Tad nu šodien izdarīju obligāto darbu- izņēmu čemodānu no servisa. Ja nu kas, tad esmu gatava vienalga lielam vai mazam ceļojumam :P atbraucu mājās un nolēmām, ka atkal dosimies izbraukt. Šoreiz it kā gala mērķis bija Tūja un atkal liels auksts vējš, tēja mašīnā un atpakaļ ceļš uz mājām. It kā trīs reizes pabraucām garām ceļvedim Minhauzena muiža un kad es ieraudzīju no šosejas lielu kuģi, mēs griezāmies riņķī, vien māsa piebilda, ka ja jau vairāk kā trīs reizes ir braukts garām, tad šā zīmē mūs sauc. Patīkami pārsteidza gan lielais bērnu izklaides kuģis, gan otrā laukuma pusē, bērnu laukums, kur Nikolas vecumam bija kur kāpt un šļūkt lejā i māsas vecumam liels, liels slidkalniņš, būtu jau vēl padzīvojušās, bet sāka lietus smidzināt un nekas cits neatlika kā doties mājās. Man ir liels prieks, ka arī māsai šādi izbraucieni patika, ka vari neiespringt un braukt, kur acis rāda :) |
|
|
| |
[22. Sep 2009|20:08] |
|
Nez domas ir daudz un dažādas. Par to kas notiek, par to kāpēc es ar vien mazāk rakstu, bet vairāk domāju, šo vajadzētu pierakstīt, šo un arī šo pierakstīt, bet neceļas roka. Ir sajūta, ka šis laiks ir priekš manis svētīgs, jo tik bieži ir gribēts būt mājās vienai un pašai pabūt kopā ar sevi, tad šis nu ir tas laiks. |
|
|
| |
[21. Sep 2009|22:09] |
|
Lielisks vakars pie jūras kopā ar māsu un Nikolu. Izskraidījāmies, izsmējāmies, izpriecājāmies. Sabildējām daudz bildes. Ir tik labi, ka nav neparko jādomā, jo vienkārši ir brīvdiena. Braucu jau mājās un pie sevis domāju, ka šobrīd manī sēž ceļotājs un brīvības baudītājs, ceļos agri, jo katru dienu gribas nodzīvot un piedzīvot visu ko tā dod. Es pat nezinu kāpēc tā ir, bet man tas ļoti šobrīd patīk. Varbūt, tas ir tādēļ, ka visu vasaru strādāju, strādāju un neko neredzēju, bet tagad baidos, kaut vienu dienu neredzēt kā lapas sāk dzeltēt! Pierunāju māsu arī paceļot pa Latviju rīt bija doma braukt uz Liepāju, bet dažu minūšu laikā viss mainījās un nolēmām braukt tikai tomēr ne tik tālu. Viena lieta gan ir, kas man pietrūka ceļvedis tieši tāds pats kā In., kur ir par visām pilsētām un kartēm, tad tomēr ir mazliet vieglāk ceļot, tas nu man būs jāiegādājas! |
|
|
| |
[21. Sep 2009|09:56] |
|
Šodien tieši tā kā Busulis dzied: „Tava rīta kafija tava brīvdiena.” Dīvaina sajūta un vienlaikus tāds mazs prieks, ka īsti vēl neviens nezin, ka man ir atvaļinājums. Ir jau arī tādi, kas manā vietā jau ir saplānojuši, ko nu es tad darīšu :P |
|
|
| |
[6. Sep 2009|20:02] |
Mani pārsteidza Ilzes stāsts. Sagadījās, ka kabinetā bijām divas vien un Ilze stāsta, ka vakardien pēc darba ienāksi kabinetā Boss un stāstījusi kā nu gājis viņai konkursā. Cik viņai bijis grūti un ka zvanījusi grāmatvedei, lai palīdz, bet šī neko nav atbildējusi, bet tikai Sigita ir palīdzējusi. Kad Ilze vēl pastāstīja, ka viss tas tika stāstīts ar asarām acīs un jau kad tika runāts par mani, tad jau vēl klāt nāca „lūdzoša suņa acis”. Pēc tādiem stāstiem Tu sēdi un domā, mani „izbrāķēja” par 8 punktiem, bet pie manis nāk un prasa lietas pat tādas, kuras man nemaz nevajadzētu zināt. |
|
|
| |
[29. Aug 2009|20:07] |
|
Eju es kopā ar māsu vakarā uz mājām. Esam izskrituļojušās un veikalā nopirkušas vakariņas. Ejam pļāpājam redzam, ka nāk pretī vīrieši, bet turpinām runāt. Līdz brīdim, kad viens no pretim nākošajiem vīriešiem „lien” ceļā un cenšas piesaistīt savu uzmanību. Jā, kad ieskatos tad ieraugu šī vīrieša seju un esmu tik pārsteigta, ka neko nevaru atbildēt un stāvu kā sāls stabs. Vienīgais, kas mani mudina iet uz priekšu ir māsa un sajūta, ka nu ir „ziepes”. Tā arī nogāju līdz mājām klusējot un it kā klausīdamās māsu. Abas gan pienākot pie vārtiem neapzināti paskatījāmies uz abām pusēm vai mums neseko un neredz, kur mēs dzīvojam. Atnācu mājās un sāku domāt, ko man var nozīmēt šī satikšanās, vai var pateikt Andrim, kur es dzīvoju? Un kas tagad būs? Ir bail un tagad ar vien vairāk es skatīšos pa labi un kreisi. |
|
|
| uzlaboja garstāvokli vismaz pa 10% |
[25. Aug 2009|08:42] |
|
|
|
|
| |
[23. Aug 2009|22:06] |
Vispār man tāds pārdomu laiks ir iestājies un šoreiz par savu personīgo dzīvi un cilvēkiem, kas apkārt. |
|
|
| |
[18. Aug 2009|22:04] |
|
Ja vakar braucot mājās bija mega super plāni it kā jau pa dienu galva ik pa laikam iesāpējās, bet vēl turējos, tad pašā vakarā bija migrēna ar tās izraisošajām sekām. Vēl gāju gulēt un domāju, ja man šodien arī būs slikti, tad gan palikšu mājās! Bet nē, pamodos un bija kaut cik normāli un tas mani nomierināja, kā vakar 22 aizgāju gulēt, tā tikai šodien no rīta pamodos. |
|
|
| |
[16. Aug 2009|22:03] |
Skatos, ka pa sestdienu svētdienu bumsis ir dabūjis zilas ķepas, bet joprojām nevaru atrast, kur šis bijis brīvdienās ielīdis un kur mājās ir kaut kas izliets zilā krāsā.
Vispār brīvdienās ir slikti gulēts un maz, jo esmu augšā vēl pirms 6, tad vārtos pa gultu un domāju, domāju, domāju. Tas ka, maz ir gulēts tas viss ir tikai uz nervu pamata. |
|
|
| Kā blondīne iepērkas laivu veikalā :) |
[13. Aug 2009|21:59] |
|
Man bija dots uzdevums nopirkt tētim uz dzimšanas dienu dāvanu- laivas elektrisko pumpi. Tad nu es piebraucu pie laivu veikala un redzu trīs vīriešus stāvam un kaut kā viņu acīs izlasu, ka šis zaķis, jau pie mums nebrauc :P Ha, cik viņiem bija liels pārsteigums, ka šis zaķis dodas taisnā virzienā uz laivu veikalu. Protams, ir svarīgi parādīt cik nu liels esi spečuks par laivām, lai jau saprot, ka ne jau arī ar blondiem matiem var šo to zināt par laivām (tas jau nekas, ka vienīgais ko es zinu, kāda ir šī laiva :P, bet tas jau visiem nav jāzina) nu, lūk, tad es bez jebkāda mulsuma pasaku, ka man vajag konkrēto modeli laivas pumpim. Tad nu man pārdevējs sāk, pārliecināt, ka varbūt lētāku modeli utt., uz ko man ir viena atbilde, ka man ir pasūtīts šis modelis un es to pirkšu un pasaku, ka es dāvinu un pati nelietošu. Samaksāju un tūlīt jau došos prom, bet pārdevējs man vēl sāk stāstīt par pumpja labajām īpašībām, par pumpja lietošanu, par ventiļiem, bet es tik atbildu, ka man tā ir dāvana :) skatos, pašam pārdevējam ik pa laikam ir smieklīgi, jo pats, saprot, ka mani aiztur ar visādiem stāstiem un es pacietīgi klausos un neko pretī nesaku. Vārdu sakot, pārdevējs laimīgs līdz ausīm, jo parunāja ar blondīni :) :) :) |
|
|